Jaunumi

VRI izmanto satelītu datus ezeru ūdens kvalitātes novērtēšanai

11.06.2021
 

 

Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki attīsta satelītu datos balstītu rīku, kas sniegs iespēju iegūt vispārēju priekštatu par ūdens kvalitāti Latvijas ezeros.

Burtnieka ezers spektrālajos satelīta datos. Attēls: Vides risinājumu institūts.

Ezeri un to ekosistēmas veic nozīmīgas funkcijas. Tie apgādā ar dzeramo ūdeni, veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, regulē oglekļa apriti un klimata pārmaiņas, kā arī nodrošina pieeju rekreācijas pakalpojumiem. Ezeru ūdens kvalitāte parāda, vai un cik lielā mērā tie ir spējīgi veikt savas funkcijas.

Ezeru un citu saldūdeņu ūdens kvalitātes nodrošināšanai Eiropas Savienība (ES) īsteno Ūdens pamatdirektīvu. Tajā noteikts, ka katrai dalībvalstij jārūpējas par ekoloģiskā statusa novērtēšanu un uzraudzīšanu ūdenstilpēs, kas lielākas par 50 hektāriem. Neskatoties uz to, ierobežoto resursu dēļ katru gadu ir iespējams apsekot tikai daļu no Latvijas ezeriem. Lai apsekotu visus ezerus, ir jāvelta vairāk resursu ezeru monitoringam vai arī jāatrod jaunas, uzlabotas metodes, kas papildinātu pašreizējo ezeru monitoringu, kā arī palīdzētu Latvijai izpildīt ES prasības.

Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks un attālās izpētes virziena vadītājs Dr. Dainis Jakovels.

VRI vadošais pētnieks Dr. Dainis Jakovels skaidro: “Latvijā ir vairāk nekā 2200 ezeri. Standarta pieeja ezeru monitoringā ir ūdens paraugu ņemšana un to tālāka analīze laboratorijā. Tā dod detalizētu ieskatu par notiekošo ezerā, bet tas ir arī dārgs un laikietilpīgs process. Rezultātā vairums Latvijas ezeru, kas ir lielāki par 50 hektāriem, tiek apsekoti retāk nekā reizi gadā.”

Attālās izpētes tehnoloģijas un dati piedāvā dažādas iespējas ezeru ūdens kvalitātes novērtēšanai. Pielietojot Copernicus Zemes novērošanas programmas satelītu datus, Vides risinājumu institūta pētnieki attīsta automatizētu rīku, kas ļaus attālināti novērtēt hlorofila koncentrāciju jeb aļģu ziedēšanas intensitāti ezeros.

Lubāns Eiropas Savienības Copernicus Zemes novērošanas programmas Sentinel-2 satelīta datos 2018. gada augustā (kreisajā pusē) un hlorofila koncentrācijas novērtējums Sentinel-2 satelīta spektrālajos datos (labajā pusē). Attēls: Vides risinājumu

“Sentinel-2 satelīts Latvijas teritoriju pārlido vienu reizi piecās dienās, ja debesis virs ezera neklāj mākoņi, tad mēs spējam iegūt nepieciešamos spektrālos datus, no kuriem nosakām hlorofila koncentrāciju ezera ūdenī. Izmantojot Sentinel-2 satelīta datus, ezeru apsekošanu mēs spējam nodrošināt ik mēnesi. Esam izveidojuši automatizētu rīku spektrālo satelīta datu apstrādei un minēto ūdens kvalitātes parametru novērtēšanai, kuru plānots arī attīstīt tālāk,” par rīka priekšrocībām stāsta Dr. Dainis Jakovels.

Satelīta datos balstīta ezeru apsekošana uzskatāma kā papildinoša komponente standarta ezeru monitoringam. Tā sniedz iespēju gūt ieskatu par Latvijas ezeros notiekošo, kā arī laicīgi pamanīt, kuriem ezeriem apsekošana nepieciešama primāri. “Regulārs ūdenstilpju monitorings ļauj pamanīt ūdens kvalitātes izmaiņas un jau laicīgi pieņemt attiecīgus lēmumus situācijas uzlabošanai,” uzsver Dr. Dainis Jakovels.

Rīka pirmais prototips tapis projekta “Sentinel-2 pakalpojums ezeru ūdens kvalitātes monitoringam” (SentiLake) ietvaros. Projektu finansē Eiropas Kosmosa aģentūra un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija programmas “Eiropas Sadarbības valstu plāns” ietvaros.

Vairāk par projektu šeit.

Atpakaļ