Jaunumi

VRI attīsta inovatīvu pieeju ezeru izpētes un monitoringa uzlabošanai Latvijā

09.10.2017
 

 

Vides risinājumu institūts (VRI) šogad uzsācis sadarbību ar pētnieci no Igaunijas Dr. Tuuli Soomets un Igaunijas Jūras institūtu nolūkā īstenot projektu FLUID. Tā mērķis ir attīstīt inovatīvu satelītu datos balstītus pakalpojumus, kas atbalstītu esošo standarta ezera monitoringa sistēmu, kā arī sniegtu vērtīgu informāciju ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanai un ezeru telpiskajai plānošanai.

Attēls: VRI

Attālās izpētes un saldūdeņu izpētes ekspertu vadībā Igaunijas pētniece izstrādās metodi, ar kuras palīdzību būs iespējams papildināt Latvijas ūdeņu monitoringa programmu ar visaptverošu un zinātniski pamatotu informāciju, tādējādi palīdzot pieņemt gudrus lēmumus ezeru apsaimniekošanā. Pašlaik ūdeņu monitoringa programma lielākoties ir balstīta datos, kas ievākti ar laikietilpīgām un dārgām lauka paraugu ievākšanas metodēm. Attālā izpēte piedāvā papildināt tradicionālās metodes ar telpisko dimensiju un regulāri pieejamu satelītu informāciju. FLUID projekta rezultātā plānots izstrādāt uzlabotu attālajā izpētē balstītu ezeru izpētes pieeju, ko būtu iespējams pielietot saldūdeņu izpētei arī ārpus Latvijas, valstīs ar līdzīgām ūdeņu ekosistēmu īpašībām (piemēram, Igaunijā).

Lai gūtu visaptverošu priekšstatu par ezera ekosistēmu, projektā iesaistīti gan ezeru pētnieki, gan attālās izpētes eksperti un speciālisti. Izpētei un uzlabotās pieejas izstrādei tika izvēlēti četri parauga ezeri – Burtnieks, Lubāns, Rāznas ezers Latvijā un Võrtsjärv ezers Igaunijā. Kā Latvijas, tā Igaunijas paraugu ievākšanas kampaņās tiks iekļauta ūdens paraugu ievākšana un mērījumu veikšana. Lauka paraugu analīze tiks kombinēta un salīdzināta ar vienlaicīgi ievākto aviācijas un satelītu (Sentinel-2 un Sentinel-3 satelītu) datu analīzes rezultātiem. Izstrādātajos attālās izpētes produktos tiks iekļauta informācija par hlorofila koncentrāciju ūdenī, kopējām suspendētajām vielām, organiskajām un neorganiskajām vielām, ūdens caurspīdīgumu, fitoplanktona ziedēšanas intensitāti un ūdens veģetāciju.

Latvija nav vienīgā valsts, kurai trūkst sistemātiskas, regulāras un augstas precizitātes monitoringa metodes, šī problēma izplatīta visā pasaulē. Nepilnības, kas saistītas ar nespēju iegūt augstas precizitātes un kvalitātes datus, ierobežo iespējas saskatīt vides pārmaiņu cēloņu un seku sakarības kā saldūdeņu, tā citās ekosistēmās. Projekta laikā izstrādātā pieeja piedāvā iespēju attīstīt pārrobežu monitoringa pakalpojumus, nacionālās un starptautiskās stratēģiskās politikas, kā arī mērķtiecīgas apsaimniekošanas stratēģijas, lai uzlabotu un saglabātu ūdeņu kvalitāti. Tajā būs iekļauta plaša mēroga un reālā laikā pieejama informācija, tādējādi palīdzot operatīvi rīkoties ārkārtas situācijās un noskaidrot apsaimniekošanas lēmumu pozitīvās vai negatīvās sekas. Vēl bez iepriekš minētā projekta rezultāts veicinās Latvijas un Igaunijas pētnieku un speciālistu zināšanu un prasmju attīstību visaptverošu lauka un attālās izpētes datu ievākšanā, apstrādē, kombinēšanā un analīzē.

FLUID projektu (Informācijas un komunikācijas tehnoloģijās balstītas attālās izpētes pieeja ezeru izpētei un monitoringam) Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/137 finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kā arī līdzfinansē Latvijas Valsts un Vides risinājumu institūts. Vienošanās ar Valsts Izglītības attīstības aģentūru par projekta realizāciju Nr. 1.1.1.2/16/I/001.

Atpakaļ