Jaunumi

Starptautiskajā Laimes dienā VRI viesojās Laimes pētniecības institūta pārstāvji

23.03.2015
 

 

ANO Ģenerālā asambleja 20.martu pasludinājusi par Starptautisko laimes dienu. Šogad tās ietvaros Vides risinājumu institūtā (VRI) viesojās Laimes pētniecības institūta pārstāvji no Dānijas.

No kreisās puses – VRI dibinātājs Gundars Skudriņš, Laimes pētniecības institūta padomnieks Xavier Landes, VRI izpilddirektore Inese Suija-Markova, VRI starptautisko sakaru speciālists Uģis Rotbergs, Laimes pētniecības institūta izpilddirektors Meik Wiking un VRI speciālists Roberts Rotbergs.

Pārstāvji tikās, lai diskutētu par labklājības, laimes izjūtas un apmierinātības esošo situāciju un nākotnes perspektīvām Latvijā un citās Baltijas valstīs. Apkārtējās vides kvalitāte ir viens no būtiskākajiem apmierinātības rādītājiem. Vide tiešā veidā iedarbojas gan uz cilvēka fizisko, gan garīgo veselību, praktizējot gan fiziskās aktivitātes, gan atbrīvojoties no ikdienas stresa. Tas, savukārt, pozitīvi atsaucas uz ekonomiku, kas balstās ne tikai uz veselīgiem un motivētiem darbiniekiem, bet arī uz tādiem dabas resursiem kā ūdens, koksne, zivis, augi u.c. VRI rīcībā esošie dati, digitālās kartes, dažādu ekosistēmu modelēšanas un vides pētniecības pieredze var sniegt nozīmīgu ieguldījumu labklājības un laimes sajūtas uzlabošanas plānošanā.  

Pēdējo gadu laikā labklājība un laimes sajūta ir kļuvuši par būtiskiem jautājumiem ikviena cilvēku ikdienā. Starptautiskas organizācijas un valstu amatpersonas uzsver labklājības un laimes sajūtas nozīmi arī ekonomiskās produktivitātes, sociālās stabilitātes un valsts pārvaldes efektivitātes veicināšanā. Taču Laimes pētniecības institūta pētniecības dati liecina par vairākiem negatīviem faktoriem, kas apdraud labklājību un laimes izjūtu dažādās pasaules valstīs: pārstrādāšanās, miega trūkums, paaugstināts patērnieciskums, nekvalitatīvi sabiedriskie pakalpojumi, materiāla nodrošinājuma trūkums, neparedzami riski, kas apdraud dzīves kvalitāti u.c.

Eiropas Komisijas Eurostat dati liecina, ka Baltijas valstīs ir viens no zemākajiem dzīves apmierinājuma līmeņiem Eiropā. Tas saistāms ar Latvijas un citu Baltijas valstu vēsturisko notikumu sekām. Vien pēdējo 25 gadu laikā piedzīvotas nozīmīgas pārmaiņas – Padomju savienības sabrukums 90.gadu sākumā, uzreiz pēc tam sekojošās ekonomiskās reformas, iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gadā, ekonomiskā izaugsme, kurai sekoja strauja ekonomiskā lejupslīde 2008. un 2009. gadā, cīņa ar krīzes izraisītajām sekām un ekonomiskā atveseļošanās. Šīs pārmaiņas Baltijas valstu iedzīvotājiem radījušas neziņu un bailes par nākotni.

Laimes pētniecības institūts nolēmis uzlabot šo situāciju Baltijas valstīs, sākotnēji izpētot demogrāfisko pārmaiņu ietekmi uz dzīves kvalitāti, lai pēc tam sniegtu ieteikumus politikas veidotājiem un stimulētu vietējo iniciatīvu veidošanu ar mērķi celt labklājības līmeni. Pētniecību un rekomendācijas paredzēts veikt trīs līmeņos: sociālā, politiskā un zinātniskā līmenī.

Vairāk par Laimes pētniecības institūtu

 

Atpakaļ