Jaunumi

Attālajā izpētē balstīta metode SEG emisiju mērīšanai Latvijas purvu teritorijās

23.04.2021
 

 

2019. gada pētījuma rezultātā Vides risinājumu institūts (VRI) izstrādāja attālajā izpētē balstītu siltumnīcefekta gāzu (SEG) monitoringa metodi.

Attālās izpētes spektrālo datu apstrādes paraugs no Madiešēnu purva daļas dabas liegumā “Augstroze”. Attēls: Vides risinājumu institūts.

SEG emisiju mērīšana ļauj ar zinātniskām metodēm noteikt un pamatot cilvēka atstāto ietekmi uz klimatu. Cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā SEG emisiju apjoms ir palielinājies un rezultējies globālās klimata pārmaiņās. Šobrīd gan Eiropa, gan valstis atsevišķi ievieš dažādas aktivitātes, lai mazinātu klimata pārmaiņu sekas. Lai noteiktu, vai šīs aktivitātes ir efektīvas, nepieciešami SEG emisiju mērījumi gan pirms, gan pēc aktivitāšu veikšanas. Atšķirība datos parādīs, vai aktivitāte palīdz mazināt SEG emisijas, tātad arī klimata pārmaiņu sekas.

Neskarti purvi kalpo kā dabiska SEG krātuve, taču kūdras ieguve un purvu nosusināšana atbrīvo purvos ieslēgtās SEG emisijas. Latvija ir uzņēmusies īstenot ANO Klimata pārmaiņu konvencijā un Kioto protokolā minēto, kas ietver ievērojamu SEG emisiju apjomu samazināšanu. Šī uzdevuma veikšanai ir nepieciešams starptautiski salīdzināms SEG emisiju apjoma monitorings, kas spēj sniegtu precīzu informāciju par Latvijas ieguldījumu globālajā cīņā ar klimata pārmaiņu sekām.

Sudas-Zviedru purvs Gaujas Nacionālajā parkā. Attēls: Māra Pakalne.

Līdz šim pielietotās SEG emisiju monitoringa metodes  ir dārgas un laikietilpīgas. Vides risinājumu institūta pētnieki izstrādājuši aviācijā bāzētas attālās izpētes datos balstītu SEG emisiju monitoringa metodi, kas pielietojama purvos. Izstrādātā metode ļauj mērījumus veikt attālināti un īsākā laika periodā.

Lai izstrādātu metodi, VRI veica sešu Latvijas purvu teritoriju izpēti. Darbi norisinājās Pēterezera un Kukšupes vigas purvos Slīteres nacionālajā parkā, kaļķainos zāļu purvos Engures ezera dabas parkā, Sudas-Zviedru purvā Gaujas nacionālajā parkā, Madiešēnu un Namītēnu purvos dabas liegumā “Augstroze”.

Madiešēnu purvs dabas liegumā “Augstroze”. Attēls: Māra Pakalne.

Par pamatu jaunās metodes izstrādei VRI pētnieki ņēmuši Vācijas pētnieku izstrādāto GEST (saīsinājums no angļu val.: Greenhouse-gas emission site types) metodi. Tā balstīta purva teritorijā sastopamo augu sugu sabiedrību izvietojumā, kurš indicē purvā ūdens līmeņa stāvokli. Tas savukārt ir noteicošais SEG emisiju apjoma faktors purvu teritorijās.

VRI pētniece Rūta Abaja dalās pētījuma pieredzē: ”nākotnē nepieciešams turpināt GEST metodes pielāgošanu. Tas ļautu nodrošināt ticamus, finansiāli pamatotus, kā arī laika patēriņa ziņā ekonomiskus SEG mērījumu datus. Šādi dati ir būtiski, raugoties nākotnē. Sagaidāms, ka pēc 2026. gada būs nepieciešams starptautiski atskaitīties par cilvēka darbības rezultātā radītajiem SEG emisiju apjomiem mitrājos.”

Klikšķini uz attēla un iepazīsties pētījumā izstrādāto attālajā izpētē balstītu siltumnīcefekta gāzu monitoringa metodiku purviem.

Pētījums veikts Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītā projekta  “Attālajā izpētē balstītas SEG monitoringa metodikas izstrāde purviem” Nr. 1-08/146/2018 ietvaros. .

Vairāk par VRI projektu iespējams uzzināt šeit.

Atpakaļ