Par autoriem

Par autoriem

Izstādes dalībnieki

Linda Boļšakova

Linda ir vizuālā māksliniece, kura veido instalācijas un performances. Viņa savā izpētē balstītajā praksē skata dažādas cilvēka un dabas mijiedarbības formas, kā arī veido paralēles starp cilvēka un citiem materiālajiem ķermeņiem, īpaši pievēršoties augiem. Lindas mākslinieciskās izpētes mērķis ir izcelt šo saikni un nostiprināt piederības sajūtu kopīgai ekosistēmai un līdzāspastāvošo būtņu kopienai. Mākslinieces darbība mudina iedomāties dažādus savstarpēju attiecību modeļus, veidojot telpu empātijai un ilgtspējības kultūrai. Balstoties objektu orientētā ontoloģijā, jaunajā materiālismā, ekofeminisma teorijā un procesuālajā domāšanā, Linda atzīst visu būtņu vienlīdzību.

Vairāk par Lindu šeit.

 

Starptautiska etnobotānikas pētnieku grupa DiGe

Pētnieku apvienība, kas koncentrējas uz vietējo dabas resursu, jo īpaši augu un cilvēku attiecībām, tajā skaitā augu pielietojumu.

Izstādē "Lauka pētījumi" grupa, attīstot jau iepriekš veikto pētījumu Dagdā, izgaismo tā saucamās izplatītās augu sugas vēl pirms tās kļūst reti izplatītas, apskatot arī šo augu pielietojumu kaimiņvalstīs. Līdzās tam, pētnieki iesāk sadarbību ar LIFE CRAFT lauksaimniecībām, koncentrējoties uz lauksaimnieku novērojumiem viņu saimniecībās, kā arī veicot arhīvu izpēti.

Pētnieku apvienībai piedaloties dažādos starpdisciplināros projektos interesē paplašināt pielietojamās pētniecības metodes, kā arī apvienot tās ar mākslas metodēm.

Ar izstādi saistītu ideju autoru un virzītāju sastavā darbojas: DiGe projekta komanda no Ca’ Foscari Venēcijas Universitātes (asociētā profesore Renata Sõukand, postdoktorantes Dr. Baiba Prūse, Dr. Valeriia Kolosova un Dr. Nataliya Stryamets, PhD studentes Julia Prakofjewa, Olga Belichenko, Giulia Mattalia, kā arī praktikante Cristina Flora un pētnieks Dr. Raivo Kalle no Gastronomijas zinātnes Universitātes (UNISG)); Vageningenas Universitātes postdoktorante Dr. Marthe Derkzen un studente Berber Bergstra; Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Dr. Una Smilgaine; Latvijas Universitates maģistra studente Zane Gribuste un citi.

Vairāk par DiGe projekta komandu šeit.

 

Apvienība IevaKrish un Ēriks Eriksons

(piedalās Jolanta Strikaite, Emīlija Berga, Marģers Vanags un Mārtiņš Zvirbulis)

"Komunikācijas veids kā māksla pati par sevi."

Horeogrāfu apvienība IevaKrish, kuras sastāvā ir Ieva Gaurilčikaitė-Sants un Krišjānis Sants, ir mākslinieki, kuri savā mākslinieciskajā praksē apvieno deju, vizuālo un kustību mākslu, teātri un performanci. Ieva un Krišjānis ir horeogrāfi, dejotāji un scenogrāfi, kuri pievēršas telpas un cilvēka mijiedarbības arhitektūras veidošanai. Ēriks ir dejotājs, horeogrāfs un pasniedzējs no Zviedrijas, kurš savā praksē pievēršas ķermeņa un kustības modeļu paplašināšanai. Mākslinieku interesē uztveres izmaiņas un tradicionālā kustību māksla, tostarp mūzika, deja un amatniecība Baltijā, kā arī to iterācijas laikmetīgajā dejā. 

"Lauka pētījumos" mākslinieki dekonstruē savu dejas izrādi "Tuvumā tukšums", kas pievēršas kosmogoniskiem pasaules radīšanas stāstiem. Izrāde pārtaps par instalāciju, kuru divu mēnešu garumā pavadīs dejas un kustības performatīvie akti. Akcentējot dekonstrukciju un rekonstrukciju kā pasaules un dabas procesu virzītājspēkus, mākslinieki attēlo cilvēku mitoloģiskā tukšuma tuvumā – vietā, kur apzināt un izvērtēt esošo un kļūt par jaunā veidotāju. Ar performatīvām interpretācijām instalācijai pievienosies dejotāji Emīlija Berga un Marģers Vanags, dziedātāja Jolanta Strikaite un režisors Mārtiņš Zvirbulis.

Vairāk par IevaKrish šeit.

Vairāk par Ēriku Ēriksonu šeit.

 

Sandra Kosorotova

Sandra ir māksliniece un dizainere no Tallinas, kura strādā ar tekstu un tekstilu. Visbiežāk māksliniece veido funkcionālus apģērbus un izstāda tos mākslas telpās. Šobrīd Sandra ir vien no līdzvadītājām Narvas mākslas rezidences veidotajiem kopienas dārziem. Papildus, Sandru interesē agroekoloģija. Izstādes ietvaros sadarbojoties ar Vides risinājumu institūta pētniekiem, māksliniece pievērsīsies pārtikas audzēšanas nākotnei un mazajai lauksaimniecībai, kā arī mazdārziņu potenciālam cilvēka un dabas resursu ekspluatācijas optimizācijai.

Vairāk par Sandru Kosorotovu šeit.

 

Esmeralda Purvišķe

Funkcionālā dizaina un keramikas meistare Esmeralda savā praksē savieno tradicionālo dizainu ar laikmetīgo un smeļas iedvesmu dabas formās un to veidošanās principos. Māksliniece strādā galvenokārt ar porcelānu, ko saskata kā sarežģītāko formas veidošanas materiālu, un darina savus darbus tikai pašrocīgi, nezaudējot personības saistību ar radīto objektu. Esmeralda cilvēka un dabas mijiedarbību savos darbos atspoguļo gan formās, gan to funkcijās. Māksliniece, iztēlojoties augu nākotnes formas, izstādei veidos videi pielāgotas porcelāna skulptūras, ar tām pētot augu ķermeņa veidošanas principus, caur formu un materiālu ilustrējot to, ka vidē viss pastāv saistībā, saķerē un absolūtā savstarpējā mijiedarbībā.

Vairak par Esmeraldu Purvišķi šeit.

 

Maksims Šenteļevs

“Skaņainavas kartēšana ir vides skaņu izpētes process, kurā kompleksi tiek izpētītas un ierakstītas vides elementu skaņas nelielu biotopu ietvaros, rūpīgi izsekojot to daudzveidībai vienotā sistēmā. Nevardarbīgi izjaucot skaņu ainavu ar pētnieciskām metodēm, tiek veidota tās skaņu karte – mirkļa mijiedarbības dokuments, kurā daļa vides ir apvienota ar pētnieka pieredzi. Šīs izpētes dokuments paver jaunu pieredzi iekšējo sajūtu vērojumā – tiešā mijiedarbībā ar skaņu lauku caur nevardarbīgu pieskārienu, virsmu vibrāciju, dziļo ieklausīšanos un apzinātu klātesamību"

Maksims ir skaņu mākslinieks un arhitekts, kura mākslinieciskā prakse pievēršas skaņas, telpas un kultūras līdzdarbības pētniecībai. Maksims arī darbojas kā koordinators starptautiskajam mākslas projektam "bernurits". No lauka pētījumos iegūtajiem datiem, izstādei mākslinieks veidos kinētisko skaņas instalāciju un aptverošu skaņu ainavu ar Jolantas Strikaites līdzdalību.

Vairāk par Maksimu Šenteļevu šeit.

 

Alīse Vorobeja

“[..] šogad kādā no pastaigām tu nocēli no ietves slieku un ieliki to zālītē. to pašu tu iepriekš izdarīji ar gliemezi un vēl kaut kad ar kādu citu līdzīga izmēra būtni. pārvietoji drošākā vidē. nākamo sastapto slieku izglābu es, tas bija svarīgi, jo man tagad rūp visas tavas sliekas, bet joprojām bail atzīties savā bērnības eksperimentā un grēcīgajā iesācējmakšķernieces laimē"

"Lauka pētījumos" Alīse strādā pie izstādi pavadoša tekstu krājuma, rakstot par cilvēka daudzveidīgajām saiknēm, mainīgām vidēm, bērnību kā cilvēka tabula rasa stāvokli un visa nezūdamību pasaulē.

 

Zahars Ze

Zahars ir multimākslinieks, par kura svarīgāko iedvesmas avotu kalpo daba un cilvēks kā draudzīgā tās daļa. Zahars darbojas pilsētvides un ielu mākslas projektos, veidojot dažāda formāta sienu gleznojumus, strādā ar keramiku, mūziku, grafiku un dizainu.

"Lauka pētījumos" Zahars pievēršas tā saucamām ierastām augu sugām un cilvēka saikni ar tām. Mākslinieks, strādājot ar DiGe grupas pētījumiem, uzdod jautājumu par cilvēka līdzatkarību no pārējām Zemes dzīves formām, izgaismojot atvērtību daudzveidībai un empātiju kā būtiskus instrumentus citādā sapratnei.

Vairāk par Zaharu Ze šeit.

 

Mākslas telpa MALA

Mākslas telpa un tās vadītāja Kristīne Auniņa veido košo Cēsu kopienas centru, kura vērtības ir ilgtspējība un vēlme radīt koptelpas sajūtu. Mākslas telpa atrodas Vides risinājumu institūta Zinātnes un mākslas centra “Brūzis” tukšajā ēkā un teritorijā, un ar domubiedru palīdzību tapusi talkās. MALA darbojas kā videi draudzīga kafejnīca un kultūrtelpa. Turpinot vēlmi attīstīt kopienas darbu, MALA kopā ar "Lauka pētījumiem" veidos atvērto kopienas dārzu, kurā pēc izstādes beigām iemājos arī paliekoša “Lauka pētījumu” daļa.

 

Programma "Dabiski"

Programmas kurators: Žulijens Nuhums Kulibali

"Dinozauri neizmira tādēļ, ka tika grēkojuši, savukārt kosas, kuras uz šīs planētas mīt pāri 300 miljoniem gadu, ir izdzīvojušas, ne jau pateicoties savai tikumīgajai dabai."

Īsfilmu programma "Dabiski", kas tapa īsfilmu festivāla "2ANNAS" ietvaros, kalpo par “Lauka pētījumu” tematisko ievadu. Šī izlase piedāvā dažādus skatupunktus tam, ko mēdz dēvēt par dabisku. Pēc Žulijena teiktā, programmā iekļautie darbi ir izvēlēti, raugoties uz veidu, kādā to autori atveidojuši savu vidi un cilvēka (vai civilizācijas) lomu tajā – filmas iezīmē gan dažādas attieksmes, gan, tāpat kā jebkurš mākslas darbs, fiksē vides, kuras vairs nekad nebūs tieši tādas pašas.

Programmā iekļautās filmas:

Marinēti garie gurķi (Katrīna Neiburga, 2017)

Dievam tīkams (Madara Dišlere, 2010, LKA)

Rīgas kaķi / Cats in Riga (Jon Bang Carlsen, 2014, Mistrus Media)

Sistēma (Armands Začs, 2010, LKA)

Dzintara dzimšana (Uģis Olte, Lāsma Lagzdiņa, 2014, VFS Films)

Fabula (Žanete Skarule, 2019, Tarhun Sisters)

Žulijens ir latviešu kino režisors un publicists, kurš veido dažādus kino fenomenus apskatošus rakstus, lekcijas un piedalās audiovizuālās mākslas jaunrades projektos. Programma "Dabiski" tapusi sadarbībā ar Rīgas Starptautisko īsfilmu festivālu "2ANNAS", kas šogad norisinājās 25. reizi. 

 

Izstādes arhitektūras koncepcija

Līva Kreislere

"Pārmaiņām vajag kopienu"

Līva ir arhitekte un urbāniste. Viņa aktīvi pievēršas urbānās vides un kultūras procesu pētniecībai, savā radošajā praksē savienojot arhitektūru un starpdisciplinārus procesus. Darbojas urbānās plānošanas, attīstības un vietas radīšanas projektos, bet smalkākā mērogā -  veidojot dizainu grafiski, interjeros un objektu uzbūvē. Svarīga Līvas darbības daļa ir izstāžu un mākslas norišu ilgtspējīgas arhitektūras un telpiskā dizaina koncepcijas un realizācijas izstrāde.

Vairāk par Līvu Kreisleri šeit.

 

Izstādes un tekstu krājuma vizuālā koncepcija un dizains

Anete Krūmiņa

"Manuprāt, izstādes ir multimediāla komunikācijas forma, kur, liekot kopā vēsturiskus artefaktus, atmiņas lietas un mākslu, veidojas telpa zināšanu apmaiņai un vēsturisko naratīvu interpretācijai mūsdienu kontekstā"

Anete ir izstāžu, grāmatu un komunikācijas dizainere, kura labprāt eksperimentē ar telpisku stāstniecību un starpdisciplināru pieeju satura atklāsmē. Anete veido izstādes “Lauka pētījumi” grafisko identitāti, kā arī izstādi pavadošā izdevuma vizuālo koncepciju un dizainu. Līdzsvars mijiedarbībā starp cilvēku un vidi, kas ir dominējoša tēma izstādē, ir arī galvenais motīvs Anetes veidotajā "Lauka pētījumu" grafiskajā valodā – tai raksturīgi līdzsvara meklējumi starp dabīgo un sintētisko, apzinātām teritorijām un “baltajiem laukumiem”.

Vairāk par Aneti Krūmiņu šeit.

 

Izstādes projekta eksperti

Rūta Abaja

"Mani interesē cēloņsakarības dabā, vidē un cilvēkos. Mani aizrauj pētīt un izzināt dabu, tās gudri veidoto un sarežģīto mijiedarbību sistēmu. Meklēt atbildes – kā mums visiem dzīvot līdzsvarā ar dabu un savām vēlmēm, un vajadzībām"

Rūta ir bioloģe ar padziļinātām zināšanām par kukaiņu ekoloģiju, bet ar plašu skatījumu sauszemes dabas vērtībās. Vides risinājumu institūta pētniece, kura tā ietvaros vada un īsteno dabas projektus par zālājiem, purviem, mežiem un palienēm. "Lauka pētījumu" veidošanā Rūta iesaistās kā speciāliste un konsultante vairāku mākslas darbu un kopējās koncepcijas attīstīšanā.

Vairāk par Rūtu Abaju šeit.

 

Dr. Dainis Jakovels

“Dati ļauj bez emocijām apskatīties uz apkārtējo vidi, redzēt kopskatu un tendences. Es esmu vairāk iemīlējis apkārtējo vidi, tieši dabu, un vairāk aizdomājies par tās nozīmi manā dzīvē, kā arī par savas darbības radītajām sekām. Es uzaugu laikā, kad pa mašīnas logu izmest košļeni vai konfekšu papīrīti skaitījās norma, bet es gribu, lai maniem bērniem norma būtu atkritumu šķirošana.”

Dainis ir VRI vadošais pētnieks un institūtā vada attālās izpētes nodaļu, kuras mērķis ir izstrādāt un attīstīt tehnoloģijās un datos balstītus risinājumus vides novērtēšanai un monitoringam.

Vairāk par Dr. Daini Jakovelu šeit.

 

Kristīne Berķe - Ļubinska

“Ar kādu spēku cilvēks iznīcina dabu, ar tādu spēku daba iznīcina cilvēku – mēs iznīcinām dažādus biotopus un vēl neatklātas sugas, paši neapzinoties, ka reizē ar to iznīcinam arī vēl neatklātas zāles uz šobrīd neārstējamām slimībām.”

Kristīne Berķe - Ļubinska ir pētniece, Vides risinājumu institūta Praktiskās entomoloģijas laboratorijas vadītāja.Viņai ir pieredze darbā ar dažādām kukaiņu un dzīvnieku sugām. Četrus gadus Kristīne ir nostrādājusi Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, kur bija atbildīga par dažādu sugu indesvaržu (Dendrobatidae) pavairošanu un kolekcijas dzīvnieku uzturēšanu. Kristīne ir izstrādājusi un atjaunojusi protokolus dažādu barības dzīvnieku vairošanai un audzēšanai, ieskaitot augļu mušiņas, mājas mušas, pupu sēklgraužus, tarakānus, circeņus, nematodes un arī sliekas. Šobrīd piedalās pētījumā “Ēterisko eļļu destilācijas atlikumi kā potenciāla izejviela ilgtspējīgiem augu izcelsmes produktiem ar repelentu iedarbību”.

Vairāk par pētnieci šeit.

 

Dr. Aigars Kokins

Aigars Kokins ir dabisko minerālpigmentu un eļļas krāsas ražošanas izpētes pilotprojekta zinātniskais vadītājs un izpildītājs (2016–2019), mākslas krāsas “Rust Earth Colours” zīmola autors, doktora grāda pretendents LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, mākslas zinātņu maģistrs (LMA).

Autora pētniecības intereses aptver mākslas un kultūras procesus un to pārmaiņas laikā, simbolu nozīmi kultūru procesos, dabisku minerālu krāsas un to tehnoloģiskās izveides iespējas.

Vairāk par Dr. Aigaru Kokinu šeit.

 

Dr. Arta Kronberga

“Augu valsts procesi ir ārkārtīgi daudzveidīgi – gan tas, kā augs attīstās, gan veidi, kuros tas mijiedarbojas ar citiem augiem, mikroorganismiem un apkārtējo vidi. Es apbrīnoju šo daudzveidību un zinu, ka šajā jomā ir vēl daudz izzināmā. Man patīk piedalīties šajā pētniecības procesā, taču vienlaicīgi man vienmēr ir bijis svarīgi, lai šīs zināšanas nepaliek tikai publikācijās, bet tiek nodotas tālāk – praktiskai izmantošanai.”

Dr. Arta Kronberga ir vadošā pētniece ar vairāk kā 25 gadu pieredzi pētnieciskā darbā, specializējoties augu selekcijā, ģenētisko resursu izpētē un agrotehniskajos pētījumos. Dr. Kronberga ir eksperte tādu ārstniecības un aromātisko augu un garšaugu pielāgošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā, kuriem ir augstas prasības pret apkārtējo vidi.

Vairāk par Dr. Artu Kronbergu šeit.

 

Uģis Rotbergs

“Jaunībā mežu apsekošanas laikā ātri vien sapratu, ka mēs dzīvojam šķērsām. Zāģējam zaru, uz kura paši sēžam. Rezultātā kļuvu par dabas remontstrādnieku vai restauratoru - ja Jums tā labāk tīk.”

Uģis Rotbergs ir mežkopis, dabas aizsardzības aktīvists un politiķis.

Vairāk par Uģi Rotbergu šeit.

 

Dace Zariņa

Dace Zariņa ir Vides risinājumu institūta pētniece un galvenā dārzniece. Dacei ir vairāk nekā 20 gadu pieredze dārzniecībā. Vairāk nekā 10 gadus viņa strādājusi kā ainavu dizainere Lielbritānijā, kā arī piedalījusies pilsētvides dārzu attīstīšanā, sadarbojoties ar māksliniekiem un vietējām kopienām. Dace ir pabiegusi Bulduru dārzkopības tehnikumu Ainavu dizainera / florista specialitātē, kā arī apguvusi biodinamisko lauksaimniecību. Pašlaik piedalās VRI pētījumā “Audu kultūru pielietojuma izpēte apdraudēto ārstniecības augu sugu komerciālai pavairošanai”.

Vairāk par pētījumu šeit.

 

Izstādes koncepcijas autors un producents

Aleksejs Beļeckis

"Так когда же, спрашивается, конец света, закричала толпа. Нам это важно, простите за прямоту, и в отношении планирования работы, и в смысле спасения души."

Jevgeņijs Vodolazkins, "Laurus"

Mākslinieks un izstāžu producents, kurš uzskata, ka mīlestības un iecietības trūkums ir fundamentāla cilvēka problēma. Aleksejs kūrē "Lauka pētījumu" izstādi un ir tās radošās idejas autors.

 

Izstādes projekta vadītāja

Guna Dātava

“Daudzveidību raksturo pazemība un līdzsvarotība. Tie abi nepieciešami kā dabiskajā, tā cilvēka radītajā vidē. Katrs elements sevī nes neatkārtojamu īpašību kopumu, kas var būt izšķirošs līdzsvara saglabāšanā. Es sev jautāju – ar kādu spēku man jāiedarbojas, lai manas attiecības ar vidi un tuvākajiem cilvēkiem būtu funkcionālas ne tikai viena notikuma ietvaros, bet vismaz manas dzīves laikā.”

Guna ir Vides risinājumu institūta projektu vadītāja. Viņa ir organizējusi tādus zinātnes un mākslas pasākumus kā "WasteArt", laikmetīgās mākslas biennāli "Eiropas jaunrade", Zinātnieku nakti Cēsīs, Copernicus Hackathon Riga, audiovizuālās mākslas ekspozīciju “Brūža stāsti” un citus.

Guna ir "Lauka pētījumu" iniciatore un nodrošina kopējo izstādes procesa attīstīšanu no idejas līdz tehniskajai realizācijai, kā arī konsultē un veido saiknes starp izstādē iesaistītajiem māksliniekiem, pētniekiem, zinātniekiem un tehniskajiem dalībniekiem.

 

Sabiedriskās attiecības

Magda Jēgere

Megija Mīlberga

 

Starpdisciplināro zinātnes un mākslas izstādi “Lauka pētījumi” organizē Vides risinājumu institūts projekta “Klimata atbildīga lauksaimniecība Latvijā” (LIFE CRAFT) Nr. LIFE16 CCM/LV/000083 ietvaros. Projektu finansē: ES LIFE programma, LR Valsts reģionālās attīstības aģentūra un projekta partneri - Latvijas Dabas fonds, Vides risinājumu institūts, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs un Čehijas Zinātnes un sabiedrības centrs. Izstādi finansiāli atbalsta Cēsu novada pašvaldība.

Vairāk par projektu LIFE CRAFT lasi šeit.