Meži

Meža vitalitātes novērtēšanas metodoloģijas izstrāde

Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs kopā vidēji 783 000 ha meža platību ik gadus cieš no negatīvas ietekmes, ko rada meža kaitēkļu invāzija, inficēšanās ar trupi izraisošām sēnēm, applūšana un sausums. Ir aprēķināts, ka, piemēram, sakņu trupe ES valstīs gada laikā rada vairāk kā 500 milj. EUR lielus zaudējumus. Latvijā zaudējumi no dažādu negatīvo faktoru ietekmes sastāda 1100-3500 EUR uz hektāru. Tāpēc meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem arvien aktuāls ir jautājums par veidiem, kā noteikt meža vitalitātes līmeni un agrīnā stadijā identificēt koku stresa pazīmes.

1.attēls. Egles atzīmētas ar dažādas krāsas punktiem, atkarībā no trupes pakāpes Kalsnavas testa apgabalā. Zaļi punkti - 0. pakāpe, rozā - 1.pakāpe, dzelteni - 2.pakāpe un oranži - 3. sakņu trupes pakāpe.

Mērķis:

Attīstīt komerciāli pielietojamu metodoloģiju meža vitalitātes stāvokļa novērtēšanai, izmantojot integrētus ar aviāciju iegūtus attālās izpētes hiperspektrālos un LiDAR lāzerskenēšanas datus.

Aktivitātes:

  1. izstrādāta metodika priedes (Pinus sylvestris L.) un egles (Picea abies (L.) H.Karst.) stresa līmeņa novērtēšanai, izmantojot ar aviāciju ievāktus hiperspektrālos attēlus un lāzerskenēšanas datus. Datu ievākšana, it īpaši attālās izpētes datu, tika veikta tā, lai imitētu situāciju reālā komerciālā projektā. Metodoloģija sastāv no pakāpeniskas darbplūsmas un labi definētiem soļiem;
  2. metodika tiks balstīta uz atziņu, ka veģetācijas indeksus var izmantot interesējošo koku veselības stāvokļa novērtēšnai un tos var identificēt attālās izpētes datos. To var izdarīt, savietojot lauka datus par veselajiem un bojātajiem kokiem ar veģetācijas indeksu vērtībām, kas aprēķinātas no hiperspektrālajiem attēliem, un tad, ar statistiskās analīzes palīdzību, noteikt, kuri indeksi var tikt izmantoti, lai identificētu veselos un bojātos kokus. Tad šie indeksi tiek izmantoti, lai identificētu visus interesējošā apgabala bojātos kokus, izmantojot atstarotās gaismas spektrālo informāciju attēlos.

2.attēls. Digitālais virsmas modelis (DSM), izveidots no LiDAR datiem. Krāsas norāda augstumu. DSM ir attēlots kā krāsains attēls (pa kreisi) un kā ēnota reljefa 3D virsma (pa labi).

3.attēls. Dabā fiksēto koku un LiDAR lāzerskenēšanas datu analīzes rezultāts. Koku vainagi (baltās kontūras), dabā fiksētie koki (ar zaļiem punktiem ir atzīmēti veseli koki, ar oranžiem punktiem ir atzīmēti koki ar bojātiem stumbriem, ar rozā punktiem ir atzīmēti koki ar bojātām saknēm) Z - Latgales testa apgabalā.

Projekta norise: 2009. gada jūlijs - 2010. gada oktobris

Vadošais partneris: SIA "FORAN Baltic"

Partneri: SIA "Meža īpašnieku konsultatīvais centrs", Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"

Projekta vadītājs: Ulf Söderman

Projekta finansētājs: Eiropas Reģionālās attīstības fonds un projekta partneri

Atpakaļ