Meži

Hidroloģiskā režīma atjaunošana purvainajos mežos Gulbjusalas purva dabas liegumā projekta "Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā" (Saīsinājumā – FOR-REST) LIFE10 NAT/LV/000159 ietvaros

Intensīvas un straujas purvaino mežu nosusināšana un meliorācijas sistēmu ierīkošana degradējusi purvu apkārtnes mežu dabisko stāvokli. Purvaino mežu platības sarūk, zūd biotopa kvalitāte un ekoloģiskās funkcijas. Gulbjusalas purva dabas lieguma apkārtne ir viena no susināto un pārmitro mežu teritorijām Gaujas Nacionālajā parkā. Gulbjusalas purva dabas liegumā esošo purvaino mežu biotops vairs nespēj nodrošināt piemērotus apstākļus un mājvietu dažādām aizsargājamām un retām sugām. Eiropas Savienības (ES) ziņojumā par aizsargājamo biotopu stāvokli Latvijā konstatēts, ka lielākā daļa pārmitro meža biotopu ir sliktā funkcionālā un aizsardzības stāvoklī. ES normatīvos noteikts – līdz 2020. gadam ikvienai ES dalībvalstij nepieciešams nodrošināt ekosistēmu un to pakalpojumu uzturēšanu un uzlabošanu, veidojot zaļo infrastruktūru un atjaunojot vismaz 15% degradēto ekosistēmu. Lai to realizētu, nepieciešama tūlītēja un uz kvalitatīviem pētniecības datiem balstīta plānveida rīcība.

Mērķi

Izstrādāt programmu Purvainajiem mežiem (91D0*) raksturīgā hidroloģiskā režīma atjaunošanai, novēršot susināšanas degradējošo ietekmi uz ES aizsargājamo biotopu Gaujas Nacionālajā parkā (GNP). 

VRI risinājumi 

Objektīvos pētījuma datos balstīts vēlamais scenārijs hidroloģiskā režīma atjaunošanai purvainajos mežos. Novērtēta izvēlētā hidroloģiskā režīma atjaunošanas pasākuma kopuma efektivitāte Gulbjusalas purva dabas liegumā un tā atjaunošanas ietekme ārpus lieguma teritorijas. Gulbjusalas purva dabas lieguma hidroloģiskā režīma atjaunošanas programma kalpos par paraugu turpmākai purvaino mežu stāvokļa uzlabošanai GNP. 

Pielietotās metodes un tehnoloģijas

Lai noskaidrotu Gulbjusalas purva dabas lieguma purvaino mežu hidroloģiskā režīma izmaiņas, zemes lietojumu un dabas vērtības, tika izmantota gan līdz šim apkopotā, gan ar aviācijā bāzētām attālās izpētes tehnoloģijām iegūtā informācija par projekta teritoriju, ietverot gan vēsturisko karšu, gan šī brīža situācijai atbilstošus karšu materiālus. Attālās izpētes datu ievākšanai izmantoti lidmašīnā iebūvēti hiperpektrālie sensori un LiDAR lāzerskeneris.

Gulbjusalas purvs trīsdimensiju attēlā. Izveidots, balstoties uz lāzerskenera (LiDAR sistēma) datiem.

Rezultāti

Veikts Gulbjusalas purva dabas lieguma purvaino mežu hidroloģiskā režīma monitorings, iegūti inventarizācijas dati par Purvaino mežu un citu biotopu veidu izplatību un stāvokli. Balstoties uz vēsturisko karšu un ar attālās izpētes tehnoloģijām iegūto datu analīzi, izveidota digitālā purvaino mežu izplatības karte un reljefa modelis projekta teritorijā. Izstrādāta purvaino meža biotopu ilgtermiņa hidroloģiskā režīma atjaunošanas stratēģija.

1.attēls. Virsmas augstuma – reljefa karte Gulbjusalas purva apkārtnei. DTM modelis sagatavots, izmantojot aviācijā bāzētas attālās izpētes datu ievākšanas metodes.

Projekta norise: 01.09.2011. – 31.08.2015.

Projekta vadītājs: Mārtiņš Zīverts, Dabas aizsardzības pārvalde

VRI projekta koordinators: Rūta Abaja, ruta.abaja@videsinstituts.lv, Mob.tel. +371 27818676

Projekta finansētājs: Eiropas Savienības LIFE+ Dabas un bioloģiskās daudzveidības programma

Projekta līdzfinansētāji: Latvijas Vides aizsardzības fonds, projekta partneru ieguldījums

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar:

Vadošais partneris: Dabas aizsardzības pārvalde

Partneri: Latvijas Dabas fonds, ELM MEDIA

Papildu informācija par projektu

Atpakaļ