Ainavas

Babītes novada ainavu struktūras tematiskais plānojums

Latvijas ainava, kāda tā ir redzama mūsdienās, veidojusies cilvēka saimniekošanas un dabas procesu mijiedarbības rezultātā. Ainavu vēsturisko izmaiņu, tajās ietilpstošo elementu, resursu, dabas un estētisko vērtību apzināšana ir nozīmīgs solis Latvijas ainavu politikas veidošanā un teritoriālās attīstības plānošanā. Latvijas ainavu politikas pamatā ir starptautiska vienošanās – Eiropas Ainavu konvencija (EAK), kas izveidota, lai veicinātu sadarbību ainavu aizsardzībā, pārvaldībā un plānošanā.  

Lai apzinātu ainavu potenciālu un nodrošinātu to ilgtspējīgu izmantošanu, atbilstoši sabiedrības vēlmēm, nepieciešama mērķtiecīga ainavu pārmaiņu vadības organizēšana. Arī Babītes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam uzsvērta dabas, kultūrvēsturiskās un ainavisko vērtību nozīme. Apzinot Babītes novada ainavu struktūras, tika izstrādāta pamata informācija un rekomendācijas turpmākajām teritorijas apsaimniekošanas aktivitātēm.

Mērķis

Apzināt Babītes novada ģeomorfoloģisko uzbūvi, noteikt raksturīgās Babītes novada ainavas un definēt raksturīgos ainavu veidojošos elementus, kā arī identificēt teritorijas, kuras var kalpot tūrisma un rekreācijas attīstībai.

Babītes novada reljefa modelis. Attēls: VRI

VRI risinājumi

Izmantojot vēsturisko, telpisko un ģeogrāfisko datu informāciju, VRI komanda noteica Babītes novada ainavu telpas; klasificēja novadu raksturojošos ainavu veidojošos elementus, raksturoja ģeomorfoloģisko uzbūvi; apkopoja un sastrukturēja teritorijā ietilpstošās aizsargājamās un kultūrvēsturiski nozīmīgās teritorijas; identificēja ainavas un tās elementus, kuru saglabāšana var kalpot tūrisma attīstībai; izvērtēja galvenās piekļuves iespējas ūdeņiem; izstrādāja rekomendācijas ainavu un to vietu vērtību tālākajai veidošanai.

Rezultāti

Dabas ainavu Babītes novadā veido galvenokārt Baltijas jūras dažādas attīstības stadijas un to veidotie nogulumi. Tas atrodas divos Piejūras zemienes līdzenumos – Tīreļu līdzenumā un Rīgavas līdzenumā, kuru robeža sakrīt ar seno Litorīnas jūras krasta līniju. Jūras attīstības stadijas ir noteikušas arī kāpu grēdas (Nordeķu-Kalnciema un Krāčkalnu kāpas grēdas) un lagūnu ezera (Babītes ezers) veidošanos. Tomēr mūsdienu Babītes novada ainavai raksturīgas stipri pārveidotas un cilvēka saimnieciskajai darbībai pielāgotas darbības.

Dabas elementi Babītes novadā. Attēls: VRI

Analizējot Babītes ainavu tipus un ainavas telpas, noskaidrots, ka novadā sastopami 11 ainavu tipi un 45 ainavu telpas. Babītes novada ainavu tipi ir līdzīgi citur Latvijā sastopamajiem: urbāno ciemu ainavas; transporta koridoru ainavas; pakalpojumu ainavas; laukvidu ciemu ainavas; lauku ainavas; poldera pļavu ainavas; mežvidu ciemu ainavas; meža ainavas; purvaines; upes un kanālu ainavas; ezera ainavas. Savukārt ainavu telpas tiek izdalītas pēc to unikālajiem elementiem katrā ainavas tipā. Tās iespējams identificēt, piešķirot tam unikālus nosaukumus, Babītes novadā tie ir, piemēram, Straupciema, Pavasara-Odiņu polderis, Garās kāpas, Božu meža, Babītes-Spilves ainavu telpas u.c.

Ainavu tipi un telpas Babītes novadā. Attēls: VRI

Babītes novada mūsdienu ainavas nozīmīgākie elementi (kultūrvēsturiskās un dzīvesvides vērtības). Attēls: VRI

Rekomendācijas

Izvērtējot Babītes novada vēsturisko elementus, dabas telpiskās struktūras un mūsdienu rekreācijas vērtības, tika izstrādātas rekomendācijas ainavu un to vietu vērtību tālākai veidošanai. Tajās iekļautas, piemēram, jauna dabas aizsardzības plāna izstrāde Beberbeķu dabas parkam; polderu renaturalizācijas iespēju izvērtēšana; kultūras pieminekļu (Romu-Kalniņu apmetne, Annas baznīca, Baznīckalns, Babītes pilskalns, Pluģu skansts, Sīpolciema apmetne); individuālo aizsargjoslu izstrāde; ainavu vizuālo vērtību uzturēšana un pilnveidošana; publisku rekreācijas vietu ierīkošana; teritoriju attīstības plānošana saskaņā ar kultūrvēsturiskajām vērtībām; vēsturisko elementu inventarizācija un izpēte; ūdenstilpju apsaimniekošanas plāna izstrāde; dabas vērtību izpēte; karadarbības vietu izpēte; polderu vēstures muzeja izveide; kultūrvēsturisko pieminekļu sakopšana un statusa piešķiršana; informācijas stendu izvietošana.

Rekomendācijas Babītes novada ainavas vērtību veidošanai. Attēls: VRI

Projekta norise: 2016. gads

Projekta vadītājs: VRI vadošā pētniece Dr. Anita Zariņa

Projekta finansētājs: Babītes novada dome

Atpakaļ