Kultūras mantojums

Kokneses priekšnocietinājumu atrašanās vietas kartēšana

Kokneses vēsturiskā aizsardzības līnija līdz mūsdienām saglabājusies tikai fragmentāri. Pirmā un Otrā pasaules kara rezultātā, kā arī lauksaimniecības zemju ierīkošanas, ceļu,  ēku un Pļaviņu HES būvniecības dēļ daļa no Kokneses priekšnocietinājumu sistēmas elementiem ir zuduši un dabā vairs nav atrodami, līdz ar to radot speciālistiem grūtības precīzi noteikt to vēsturiskās atrašanās vietas.  2009.gadā, pateicoties modernu attālās izpētes tehnoloģiju pielietojumam, Vides risinājumu institūtam izdevās precīzi noteikt vēsturiskās Kokneses priekšnocietinājumu atrašanās vietas.

Mērķis

Identificēt un fiksēt Kokneses priekšnocietinājumu vēsturiskās atrašanās vietas, kombinēti izmantojot aviācijā bāzētus lāzerskenēšanas datus un spektrālos attēlus.

VRI risinājumi

Ar lidmašīnā iebūvētām augstas precizitātes attālās izpētes tehnoloģijām fiksēt Kokneses pils teritorijas apkārtnes virsmu un reljefu,  tādā veidā iegūstot informāciju par esošo un vēsturisko vides objektu stāvokli.

Pielietotās metodes un tehnoloģijas

Kokneses pils teritorijas apkārtnes zemes virsmas un reljefa informācijas iegūšanai tika izmantots aviācijā bāzēts LiDAR lāzerskeneris, ar kura palīdzību iespējams iegūt augstas precizitātes trīsdimensiju zemes virsmas modeli un zemes virsmas reljefa modeli. Savukārt, ar hiperspektrālajiem sensoriem, izmantojot gaismas spektra redzamo un tuvo infrasarkano apgabalu, tika iegūti attēli, kuros lauksaimniecības zemē saskatāmi ģeometriskas formas objekti, norādot uz Kokneses priekšnocietinājumu vēsturisko atrašanās vietu.

1.attēls. Digitālais reljefa modelis (Digital Terrain Model - DTM) un forti, kuri saglabājušies līdz mūsdienām. Reljefs bez veģetācijas.

2.attēls. Ar hiperspektrālo sensoru iegūta aerofotogrāfija. Redzamas Kokneses pils priekšnocietinājumu sistēmas zudušās daļas.

Rezultāti

Hiperspektrālo attēlu un LiDAR lāzerskenera datu integrētās analīzes rezultātā tika atklātas zudušo Kokneses pils priekšnocietinājumu vēsturiskās atrašanās vietas. Spektrālajos attēlos tos bija iespējams identificēt, jo lauka augu barošanās un mitruma apstākļi vietās, kur atradušies Kokneses pils forti ir tikuši izmainīti un caur hiperspektrālo datu analīzi tie iezīmējas citādā krāsā nekā augi, kuri nav auguši fortu vēsturiskajās vietās. Tādā veidā iezīmējas priekšnocietinājumu bijušās atrašanās vietas.

Dr. Jura Urtāna publikācija:

Projekta norise: 2008.-2009.gads

Projekta finansētājs: Vides risinājumu institūts

Projekts īstenots sadarbībā ar: Dr.Juri Urtānu

Atpakaļ