Jaunumi

Zālāju un lauksaimniecības zemju uzraudzīšana satelītu un aviācijas datos

06.08.2021
 

 

Lai modernizētu zālāju un lauksaimniecības zemju apsaimniekošanas uzraudzību, 2018. gadā Vides risinājumu institūta datu zinātnieki izstrādāja satelītu un aviācijas datos balstītu rīku, ko iespējams pielietot zemes seguma, zemes lietojuma un lauksaimniecības zemju izpētē.

Eiropas Savienības Zemes novērošanas Copernicus programmas Sentinel-2 satelīta optiskā sensora īsto krāsu attēls. Tajā iespējams izšķirt dažādus zemes virsmas elementus – kokus, krūmus, zālājus, lauksaimniecības zemes, kailu augsni, ceļus, ūdeni un apdzīvotās teritorijas. Attēls: Vides risinājumu institūts.

Šāda rīka izveide ir nozīmīgs solis Latvijas dabas resursu izpētes, apsaimniekošanas un pārvaldes modernizācijai, kā arī starptautiskās konkurētspējas veicināšanai. Satelītu un aviācijas datu pielietošana var ievērojami atvieglot darbu Latvijas Lauku atbalsta dienestam, Zemkopības ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centram, plānošanas reģioniem un citām iestādēm. 

Zālāji, meži un lauksaimniecības zemes Eiropas Savienības Copernicus programmas Sentinel-2 satelīta optiskā sensora neīsto krāsu attēlā.

Vides risinājumu institūta datu zinātnieku izstrādātais rīks tapis sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru, pielietojot Zemes novērošanas programmas Copernicus satelītu Sentinel-1 un Sentinel-2 datus. Rīks ļauj novērtēt zālāju stāvokli, uzraudzīt tādas apsaimniekošanas aktivitātes kā pļaušanu un aršanu, novērtēt invazīvo sugu klātbūtni un bioloģiskās daudzveidības statusu, kā arī aprēķināt veģetācijas biomasu. Pielietojot šo informāciju, iespējams konstatēt, vai konkrētā teritorija izmantota tai paredzētajam mērķim. Piemēram, vai teritorijas, kas reģistrētas kā zālāji, tomēr netiek izmantotas citām lauksaimniecības aktivitātēm.

Lai pārliecinātos par satelītu datos balstītā rīka precizitāti, pētnieki izmantojuši arī citas datu ievākšanas metodes – lauka mērījumus un aviācijā bāzētu attālās izpētes datu ievākšanu. Aviācijas dati ievākti, izmantojot unikālu novērošanas un vides monitoringa sensoru sistēmu ARSENAL. Tā apvieno astoņas savstarpēji integrētas spektrālās sensortehnoloģijas, to skaitā ultravioletā starojuma, redzamā un tuvā infrasarkanā starojuma, īsviļņu infrasarkanā starojuma, vidējo viļņu infrasarkanā starojuma, termālā infrasarkanā starojuma sensori, kā arī LiDAR lāzerskeneris un augstas izšķirtspējas RGB kamera. ARSENAL sistēma iemontēta speciālajiem aviācijas darbiem paredzētā divmotoru lidmašīnā BN-2T-4S Defender.

Novērošanas un vides monitoringa sensoru sistēma ARSENAL, kas iemontēta speciālajiem aviācijas darbiem paredzētā divmotoru lidmašīnā BN-2T-4S Defender. Attēls: Vides risinājumu institūts.

Pēc pētījuma noslēgšanās Vides risinājumu institūts turpinājis attīstīt attālās izpētes virzienu. Dažādu nozaru eksperti un speciālisti pielieto jaunākās tehnoloģijas un zināšanas, lai izstrādātu risinājumus ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītiem izaicinājumiem. Institūts pētniecībā izmanto satelītu datus, aviāciju, dronus, zemes sensorus, robotiku, datu sapludināšanu, mašīnapmācību un citas tehnoloģijas. Vides risinājumu institūts ir Latvijā vadošais Zemes novērošanas un attālās izpētes jomas pārstāvis, kā arī Eiropas Kosmosa aģentūras pakalpojumu sniedzējs.

Attālajā izpētē balstīts zālāju apsaimniekošanas uzraudzības rīks izstrādāts Eiropas Kosmosa aģentūras programmas "Eiropas sadarbības valstu plāns" atbalstītā projekta "Zālāju kvalitatīvo un kvantitatīvo parametru analīze Eiropas Kosmosa aģentūras Sentinel-1 un Sentinel-2 datos (SentiGrass)" ietvaros.

Vairāk par SentiGrass projektu iespējams uzzināt šeit.

Atpakaļ