Jaunumi

Zālāju biomasas un to izmantošanas iespēju novērtēšana Siguldas un Ludzas novados

29.12.2017
 

 

2017.gada nogalē noslēdzies Baltijas Vides Foruma (Latvija) vadītais projekts “Alternatīvas biomasas izmantošanas iespējas zālāju bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu uzturēšanai” (GrassService), kura ietvaros Vides risinājumu institūts (VRI) veica zālāju platību un biomasas novērtējumu Siguldas un Ludzas novados.

 Zālāji ir dabas procesu un cilvēku aktivitāšu mijiedarbības rezultātā radīta ekosistēma, kas cilvēkam var piedāvāt daudz dažāda veida produktus un pakalpojums. Zālāju pastāvēšana, piedāvāto pakalpojumu apjoms un kvalitāte ir atkarīga no regulāras un gudras apsaimniekošanas. Samazinoties lauksaimniecības intensitātei un mainoties lopkopības metodēm, pēdējās desmitgadēs Latvijā būtiski sarucis pieprasījums pēc zālāju ekosistēmu pakalpojumiem. Rezultātā lielas zālāju platības ir aizaugušas, apmežotas, uzartas vai citādi pārveidotas. Tas skar ne tikai ilggadīgos zālājus un atmatas, bet arī aizsargājamos zālāju biotopus, līdz ar to zālāju saglabāšanai nākotnē būs nepieciešams pievērst aizvien lielāku uzmanību.

Lai spētu novērtēt zālāju bioloģisko un ekoloģisko vērtību un piemērot tiem ekonomiski ilgtspējīgu apsaimniekošanu, GrassService projekta ietvaros bija nepieciešams veikt vispusīgu zālāju platību un biomasas novērtējumu. No 2013. – 2015. gadam Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu ieguva un apstrādāja informācija par Siguldas un Ludzas novadu zālājiem – to izplatību, ražību, kvalitāti un līdzšinējo izmantošanu; apzināja zālājus, kuri netiek izmantoti, kā arī vietas, kur nepieciešams veikt ilggadīgo zālāju un aizsargājamo zālāju biotopu atjaunošanu.

Zālāju ražības noteikšana, izmantojot lauka datu ievākšanas metodes, ir dārga un laikietilpīga, līdz ar to aizvien plašāk biomasas apjoma noteikšanai pielieto attālo izpēti. VRI rīcībā esošā attālās izpētes tehnoloģiju sistēma ARSENAL, kā arī zināšanas un prasmes attālās izpētes datu izmantošanā ļāva modernās metodes pielietot arī GrassService ietvaros. Zālāju bioloģiskās, ekoloģiskās vērtības un biomasas novērtēšanai VRI pētnieki izmantoja datus, kas ievākti ar tādām attālās izpētes tehnoloģijām kā augstas izšķirtspējas RGB kamera, LiDAR lāzerskeneris, kā arī hiperspektrālie sensori. 3D lāzerskenera piegādātā informācija izmantota zālāju stāvokļa novērtēšanai (piemēram, aizaugums ar krūmiem) un zālāju ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanai. Kombinējot ARSENAL, Landsat un Sentinel satelītu hiperspektrālos informāciju, pētnieki veica zālāju biomasas un bioloģiskās daudzveidības pazīmju novērtēšanu. Lai nodrošinātu attālās izpētes informācijas precizitāti, tā pārbaudīta, izmantojot lauka datu mērījumus.

VRI attālās izpētes informācija liecina, ka 20,8% (7 550 ha) no Siguldas novada teritorijas klāj zālāji, lai gan Centrālās statistikas biroja datos minēti vien 8,7% (3 174 ha) un Lauku atbalsta dienesta datu bāzēs uzrādīti 13,1% (4 758 ha). Ludzas novadā pētnieki, pielietojot attālās izpētes tehnoloģijas, detektējuši, ka 21,7 % (20 993 ha) no kopējās novada teritorijas sedz zālāji. Savukārt Centrālās statikas biroja datos norādīti 11,9 % (11 556 ha) un Lauku atbalsta dienesta datos – 8,7% (8 437 ha).   

Ar attālās izpētes palīdzību noskaidrots, ka Siguldas novadā ir apmēram 16% jeb 1240 ha neapsaimniekotu zālāju, kas spētu nodrošināt 2 700 t zāles biomasas. Ludzas novadā nav apsaimniekoti 34% jeb 7185 ha zālāji, kuros varētu iegūt 9 600 t biomasas. Dati uzskatāmi parāda apjomīgu zālāju potenciālu, kas šobrīd netiek lietderīgi izmantots. Kombinējot attālās izpētes datus ar lauka mērījumos ievākto informāciju, secināts, ka Siguldas novadā kopējie zālāju biomasas zaļās masas apjomi, pļaujot reizi sezonā, pārsniedz 66 000 t, bet Ludzas – 119 000 t.

Augstāka zālāju biomasas ražība novērota Siguldas novadā: svaiga zāle sētos zālājos – 9,22 t/ha; Ludzas novadā – 5,92 t/ha. Ilggadīgu zālāju svaigas zāles kopējā biomasa Siguldas novadā – 8,73 t/ha, Ludzas novadā – 5,9 t/ha. Aizsargājamo zālāju biotopu svaigas zāles kopējā biomasa Siguldas novadā – 8,7 t/ha, Ludzas novadā – 5,89 t/ha.  

Šī un vēl cita attālās izpētes datos balstīta informācija kļuva par pamatu sekojošu GrassService aktivitāšu īstenošanai: zālāju ekonomiskās vērtības – enerģijas potenciāla, aprēķināšana; apsaimniekošanas aktivitāšu rekomendācijas un apsaimniekošanas plānu izstrāde Siguldas un Ludzas novadu pašvaldībām; ES nozīmes zālāju biotopu (6120, 6210, 6270, 6410, 6450, 6510) atjaunošanas tehniku testēšana; zālāju biotopu atjaunošana kā Siguldas (96,6 ha), tā Ludzas (25 ha) novadā; biogāzes un biobutanola izstrādes no zāles biomasas testēšana; zemju īpašnieku un uzņēmēju sadarbības tīklu un informācijas apmaiņas platformu izveidošana un uzturēšana; 10 līgumu parakstīšana ar zemju īpašniekiem par 14 atjaunoto zālāju apsaimniekošanu u.c.

Vairāk par GrassService projektu.

Atpakaļ