Jaunumi

VRI reģionos attīsta Bioekonomikas inovāciju sistēmu

18.10.2019
 

 

2019. gada 15. oktobrī Līgatnē, ZEIT pasākumu telpās norisinājās jau otrais bioekonomikai veltītais forums Vidzemē – "DIGITALIZĀCIJA BIOEKONOMIKAS ATTĪSTĪŠANAI". Starptautiski atzīti nozares eksperti forumā norādīja uz inovāciju iespējām, sadarbības potenciālu un arī atbildībām.

Bioekonomika ir Vides risinājumu institūta un Vidzemes plānošanas reģiona dienaskārtībā jau divus gadus. Izstrādāts rīcībplāns, kura  pamatā ir konkrētas rīcības un soļi, kas veicami, lai attīstītu bioekonomikas inovāciju ekosistēmu Vidzemē. Lai arī zināšanu ietilpīga bioekonomika ir noteikta kā viena no nozīmīgākajām attīstības jeb viedās specializācijas jomām Latvijā, ir būtiski, ka sabiedrībā tiek vairotas zināšanas un izpratne par to. Informācija un izpratne sekmē sabiedrības spēju iesaistīties kvalitatīvās diskusijās un iedrošina realizēt inovācijas arī savā ikdienā, savā biznesā. 2019.gada 15.oktobrī Līgatnē forumā “Digitalizācija bioekonomikas attīstīšanai” pulcējās tie, kas jau bioekonomikā darbojas ilgstoši, un arī tie, kas ir gatavi to izpētīt detalizētāk un meklē sadarbības iespējas inovatīvu produktu, procesu attīstībai. Turpinot š.g. martā organizētā pirmā bioekonomikas forumā Vidzemē uzsākto bioekonomikas vārda un potenciāla popularizēšanu, šoreiz tika uzsvērta starpnozaru sadarbības nozīme – digitalizācijas loma un iespējas bioekonomikas attīstībai.

Atskatam uz pasākuma norisi, aicinām noskatīties video stāstu. Tajā eksperti dalās ar pāris atziņām, kuras var ņemt par pamatu ierosmei un idejām, kā bioekonomika un digitalizācija var palīdzēt uzņēmuma attīstībai.

Bioekonomika ir vēl salīdzinoši agrā attīstības fāzē Latvijā, tāpēc īpaši jāuzsver, ka digitalizācijai ir milzīga ietekme uz to. Tehnoloģijas un dati var sniegt atbildes uz ilgi neatrisinātām problēmām, turklāt ne vienmēr viss ierastais būtu atmetams – digitalizācija spēj sniegt ievērojamu papildinošu efektu procesu uzlabojumiem un attīstībai.

Tehnoloģiju attīstībai, inovācijām un digitalizācijai ir būtiska nozīme esošo ražošanas procesu efektivitātes palielināšanā, ieviešot digitālus risinājumus izejvielu plūsmu pārvaldībai vai loģistikas koordinēšanai. Digitalizācija dod iespēju attīstīt jaunus bioproduktus, pakalpojumus un biznesa modeļus, optimizējot ražošanas izmaksas un samazinot tās ietekmi uz vidi, tādējādi veicinot konkurētspēju Eiropas un pasaules mērogā.

Atvedot uz Vidzemi atzītus Eiropas ekspertus bioekonomikas jautājumus, pasākumu organizatoru mērķis bija iepazīstināt uzņēmējus un pašvaldību, augstskolu un zinātnisko institūciju vadītājus ar inovatīviem risinājumiem bioekonomikas vērtību ķēdes attīstīšanā, kā arī Eiropā un Latvijā pieejamiem digitalizācijas risinājumiem un iespējām. Ne vien paši esam apjautuši,  bet arī ārvalstu eksperti norāda, ka bioekonomikas potenciāls īpaši piemīt lauku teritorijām un reģioniem, kuros koncentrējas lauksaimniecības, pārtikas, ūdens un mežu resursi.

Inese Suija-Markova, Vides risinājumu institūta direktore, forumu atklājot, centrā nolika uzņēmēju un viņa lomu bioekonomikas attīstībā: “Latvija ir bioresursu ziņā bagāta valsts, un mums ir jāzina, kā šos resursus pilnvērtīgi izmantot. Galvenais izaicinājums ir mazo uzņēmumu attīstība un skaidra turpmākā rīcība, kā šos uzņēmumus mēs varam integrēt bioekonomikas attīstības ķēdēs. Ņemot vērā to, ka bioekonomikas stratēģija ir ļoti vispārīga, tā ir jāsāk pārvērst reālās rīcībās.”

Šobrīd atbildīgs uzņēmējs ir tāds, kurš, attīstot savu biznesu, domā arī par to, kā samazināt savu ietekmi uz apkārtējo vidi, saudzē resursus, vienlaikus gūstot papildus simpātijas savu klientu acīs. Efekts panākams, pārdomājot arī līdzšinējo resursu izmantošanas veidu un paņēmienus. Arvien aktuālāka kļūst diskusija par Latvijas zaļā zelta jeb meža nepilnvērtīgu apsaimniekošanu, kas nozīmē resursu potenciāla nepilnīgu izmantošanu.

Forumā ar saviem vērojumiem dalījās Magnus Matisons, Zviedrijas bioekonomikas tīkla koordinators, uzsverot: “Lai bioekonomika attīstītos, mums jāiegūst vairāk biomasas, taču meža apsaimniekošana Eiropas Savienībā netiek veikta pienācīgā kvalitātē. Un tomēr, nevar apgalvot, ka Latvijā nebūtu zināšanu, kā apsaimniekot mežu. Zinu, ka te eksistē ilgtspējīga mežu pārvalde. Tas, kas varbūt trūkst - jāpievieno papildus vērtība jau esošajā meža pārstrādes vērtību ķēdē.”

M.Matisons praktiskam piemēram izvēlējies aplūkot šķietami nelikvīdo, t.i., tievo un garo koku pārstrādi.  To ciršanai šobrīd ziemeļvalstīs tiek izstrādāta tehnika, kad tie uzreiz pēc nociršanas tiek sapakoti “saišķos”, tādējādi ievērojami atvieglojot transportēšanu uz šķeldas un celulozes ražošanas rūpnīcām. “Koki, kas aug grāvmalās, laukmalās un zem elektrības līnijām, ir resurss biomasas ražošanai,” norāda zviedru eksperts. Iedrošinājumam eksperts norāda, ka Skandināvijā jau šobrīd darbojas pirolīzes ražotne, un tas ir vēl viens lielisks piemērs, kā efektīvi izmantot koksni “zaļās” degvielas ražošanai, aizstājot fosilos resursus ar bioloģiski iegūstamajiem.

Stiprinot pārliecību, ka tehnoloģijas un inovatīvi risinājumi nav domāti vienīgi lieliem nozaru spēlētājiem, forumā liela loma tika piešķirta mazo un vidējo uzņēmēju apziņas stiprināšanai.

Dr. Manfred Kircher, konsultants bioekonomikas jomā, klasteru attīstības eksperts forumā klātesošajiem pārliecinoši teica: “Uzņēmēji, jums jāapzinās, ka, piemēram, lai ražotu biogāzi, iespējams izmantot jebkuru organisko materiālu. Padomājiet par to – jūs to variet darīt kaut vai savai lietošanai, piemēram, risinot apkures jautājumu un samazinot izmaksas par enerģiju, kaut izmantojiet to savos traktoros! Biogāzes potenciālu nevajadzētu novērtēt par zemu. Tie, kas iemācās operēt ar maziem biogāzes apjomiem, ir tikai ieguvēji.” Eksperts norādīja, ka ir svarīgi veidot sadarbību starp dažādām nozarēm un spēlētājiem, piemēram, farmāciju, pašvaldībām, ražotnēm. Latvijā bioekonomikas klasteri ir attīstības sākumā, tāpēc M.Kircher dod padomu: “Nesteidzieties, pārdomājiet, kā to darīsiet. Mana pieredze rāda, ka sākumā pilnīgi pietiek ar trīs vai četriem dalībniekiem, galvenais ir vienoties par kopīgo mērķi un iedzīvināt skaidru vīziju par vēlamo rezultātu”.

Spilgts piemērs, kas raksturo klastertipa sadarbības ieguvumus, ir Latvijas Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris, kas darbojas jau kopš 2010. gada, sākotnēji kā Vidzemes plānošanas reģiona koordinēts pārtikas ražotāju, izglītības un pētniecības un atbalstošo organizāciju sadarbības tīkls, un no 2015. gada kā biedrība, kas apvieno ap 30 biedru un sadarbības tīkla dalībnieku. KIasteris aktīvi sadarbojas ar citiem klasteriem un organizācijām Eiropā, iesaistoties un attīstot dažādus sadarbības projektus, kurus finansē Eiropas Savienības programmas.

Forumā tika vairākkārtīgi uzsvērts, ka Latvijā ir ne vien izcili un pietiekamā apjomā pieejami dažādi resursi, lai attīstītu bioekonomikas projektus, bet arī vide un infrastruktūra ir konkurētspējīga ar citās valstīs pieejamo. Starptautiskā pētījumu centra Nordregio pētniece Linda Randall: “Ātrgaitas interneta pakalpojumi Latvijas lauku teritorijās ir pieejami un tie ir labā kvalitātē. Tas ir lielisks pamats inovācijai. Ar to var sākties mazo un vidējo uzņēmēju sadarbība, rodot jaunus risinājumus attīstībai.” Skaidrojot digitalizācijas nozīmi un lomu, pētniece akcentēja, ka uz to jāraugās ne tikai no tehnoloģiju puses.

Protams, digitalizācija ietver tehnoloģijas, bet tas ir cilvēku vadīts process. Dažas no tehnoloģijām, kas būs daļa no digitālās transformācijas, vēl nemaz nav izgudrotas. Līdz ar to digitalizācija ir mācīšanās pielāgoties procesiem, kas jau notiek. Ir jārēķinās, ka digitalizācijas process prasīs laiku, resursus un pats galvenais – uzdrošināšanos uzsākt ko jaunu. Digitalizācija var ievērojami atvieglot ikdienas procesus un darbības, samazināt izdevumus, taču vienlaikus tas prasa nemitīgu zināšanu papildināšanu, kā arī drosmi izmēģināt jaunas un vēl nezināmas lietas, iespējams, vienam no pirmajiem.

Arī Latvijas IT klastera vadītāja Aiga Irmeja, iepazīstinot ar digitalizācijas tendencēm un aizspriedumiem Latvijā, atzina paradoksu: “Lai arī digitalizācijas līmenis Latvijā ir salīdzinoši augsts un turpina joprojām strauji attīstīties, tomēr pašu iedzīvotāju digitālo prasmju līmenis ir zems.” Secināts, ka biznesa nozarē tehnoloģijas netiek izmantotas pietiekamā apmērā un, visticamāk, ka pamatā iemesls ir cilvēkfaktors. A.Irmeja norādīja, ka “uzņēmumiem ir nepieciešami tādi līderi, kas skaidri redz digitalizācijas nozīmi un strādā, lai ideju iedzīvinātu gan kolektīvā, gan arī attīstītu jau konkrētus projektus”. Eksperte arī norāda: “Katram uzņēmējam ir jāuzdod sev jautājums – kāds ir mans esošais biznesa modelis, vai digitalizācija var ko mainīt?” Visbiežāk tā būtu ļoti pat vēlama, jo var sniegt risinājumus gan efektivitātes palielināšanai, gan arī uzlabot komunikāciju ar klientiem – piedāvājuma iespējas ir neierobežotas.

Forums noslēdzās ar diskusiju, kurā ārvalstu un Latvijas eksperti dalījās pieredzē un iepazīstināja ar dažādiem ilgtspējīgas bioresursu pārvaldības piemēriem, salīdzinot dažādu valstu labo praksi, esošajiem izaicinājumiem un risinājumiem.

Bioekonomikas forumi tik organizēti projekta "Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos" (RDI2CluB) ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālais attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros, kā arī līdzfinansē Norvēģijas finanšu instruments, Nordregio un projekta partneri.

Vairāk par RDI2CluB iespējams uzzināt šeit

Atpakaļ