Jaunumi

VRI pētnieki turpina testēt jaunās tehnoloģijas automatizētai pārnadžu identificēšanai un uzskaitei

27.12.2019
 

 

Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki, sadarbojoties ar SIA “Meža īpašnieku konsultatīvais centrs” (MĪKC) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, turpina testēt attālas datu ievākšanas metodes automatizētas pārnadžu uzskaites izveidei.

2019. gada rudens - ziemas sezonā VRI pētnieki pilotteritorijā testēja bezpilota lidaparātu jeb dronu pielietošanas iespējas. Pētnieki uzskata, ka droni, kas aprīkoti ar termālās un redzamās gaismas kamerām varētu būt efektīva pārnadžu uzskaites metode attālai datu iegūšanai ar minimālu cilvēka iesaistīšanu. Lai saprastu, cik daudz dzīvnieku iespējams ieraudzīt un saskaitīt drona iegūtajos datos, paralēli pētnieki veiks arī pārnadžu uzskaiti uz zemes.

Dzīvnieku detektēšanā ar dronu ir daudz izaicinājumu. Kā vienu no lielākajiem var minēt optimālus lidošanas un laika apstākļus. Šie faktori ir būtiski, lai mazinātu apkārtējo apstākļu ietekmi uz datu ievākšanas procesu. Piemēram, dienas laikā apkārtējā vide uzkarst un dzīvnieks vairs nav vienīgais siltais objekts, kas saskatāms termālo kameru datos. Nakts laikā var panākt labāko kontrastu starp dzīvnieku un fona vidi termālajos datos, bet nav iespējams izmantot redzamās gaismas kameru. Ūdens avoti ziemas laikā var radīt kļūdainus datus gan nakts, gan dienas laikā. Datu ievākšana optimālos apstākļos dotu iespēju automatizēt datu apstrādes procesu.

Divi aļņi mežmalā bezpilota lidaparāta datos - redzamās gaismas attēls pa kreisi, termālā starojuma attēls pa labi. Attēls: VRI.

Šīs sezonas datu ievākšanas laikā pētnieki pirmo reizi dronu datos identificējuši divus aļņus un to atstātās pēdas sniegā. Ja iepriekš bija novēroti tikai brieži vai stirnas, pēdējos lidojumos, kas veikti 60 m augstumā, manīti arī aļņi. Tie identificēti redzamās gaismas attēlā, bet termālo datu attēlā aļņi redzami kā silti objekti.

Pētnieki atzīst, ka aļņi ir lielākie no Latvijā sastopamajiem pārnadžiem, tomēr tos ir sarežģīti detektēt ar dronu. Aļņu blīvums uz 1000 ha platības ir aptuveni 1 līdz 21 indivīdu (VMD dati, 2019), bet pētījuma pilotteritorijā ir vien ap 10 indivīdiem uz 1000 ha. Lai iegūtu drona datus ar labāku telpisko izšķirtspēju, ir jālido salīdzinoši zemu (60 m mežainā teritorijā), bet līdz ar to samazinās arī novērojamās teritorijas platība.

Lai saprastu, cik daudz dzīvnieku ir iespējams ieraudzīt un saskaitīt no drona lidojumiem, paralēli pētnieki veiks arī dzīvnieku uzskaiti pilotteritorijā uz zemes, izmantojot standarta metodes: GPS izsekošanas siksnas; stacionārie sensori – kameru slazdi un mikrofoni. Jau šoziem plānots četriem staltbriežiem uzlikt GPS izsekošanas siksnas, kas kalpotu kā papildu references dati un pilotteritorijā izvietot stacionāros sensorus, lai novērtētu šāda sensoru tīkla izmantošanas iespēju dzīvnieku populācijas novērtēšanai.

Projekts “IKT balstīta savvaļas dzīvnieku uzskaites pieeja to ilgtspējīgai pārvaldībai” (Nr.1.1.1.1/18/A/146) tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu iespējams šeit.

Atpakaļ