Jaunumi

VRI pētnieki izstrādājuši attālajā izpētē balstītu SEG monitoringa metodiku purviem

08.01.2020
 

 

Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki izstrādājuši attālajā izpētē balstītu siltumnīcefekta gāzu (SEG) monitoringa metodiku, kas sniedz iespēju efektīvāk un kvalitatīvāk novērtēt SEG emisijas purvu biotopos Latvijā.

Madiešēnu purvs dabas liegumā “Augstroze”. Attēls: Māra Pakalne.

SEG emisiju apjomu palielināšanās ir saistīta ar cilvēka saimniecisko darbību, kas pakāpeniski noved pie būtiskām globālām klimata pārmaiņām. Neskarti purvi kalpo par svarīgu dabisko SEG krātuvi, taču kūdras ieguve un purvu nosusināšana atbrīvo purvos ieslēgtās SEG emisijas. Latvija ir uzņēmusies īstenot ANO Klimata pārmaiņu konvencijā un Kioto protokolā minēto, kas ietver arī SEG emisiju apjomu samazināšanu. Lai šo uzdevumu veiktu, ir nepieciešams precīzs, efektīvs un starptautiski salīdzināms SEG emisijas apjomu monitorings, kas sniegtu precīzāku informāciju par Latvijas ieguldījumu globālajā cīņā ar klimata pārmaiņu sekām.

Sudas-Zviedru purvs Gaujas nacionālajā parkā. Attēls: Māra Pakalne.

Divu gadu laikā Vides risinājumu institūta pētnieki un datu apstrādes eksperti ar aviācijā bāzētas attālās izpētes tehnoloģijām un datu ievākšanas metodēm veikuši sešu atšķirīgu Latvijas purvu teritoriju izpēti – Pēterezera un Kukšupes vigas Slīteres nacionālajā parkā, kaļķainos zāļu purvus Engures ezera dabas parkā, Sudas-Zviedru purvu Gaujas nacionālajā parkā, Madiešēnu un Namītēnu purvus dabas liegumā “Augstroze” vērtējot iespējas attālās izpētes datu pielietojumam SEG novērtēšanā purviem. Līdz šim pielietotās monitoringa metodes SEG emisijas apjoma novērtēšanai purvos ir dārgas un laikietilpīgas. Izpētes rezultātā pētnieki izstrādājuši jaunu, finansiāli un laika patēriņa ziņā efektīvu siltumnīcefekta gāzu novērtēšanas metodiku, kuru pielietot, piemēram, purvu biotopu atjaunošanai. Metodika publicēta Vides risinājumu institūta un Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapās.

Klikšķini uz attēla un iepazīsties pētījumā izstrādāto attālajā izpētē balstītu siltumnīcefekta gāzu monitoringa metodiku purviem.

Latvijai pielāgota attālajā izpētē balstīta metodika, kuras pamatā izmantota GEST (saīsinājums no angļu val.: Greenhouse-gas emission site types) metode, kas aizgūta no Vācijas. Tās ietvaros noteikti purviem raksturīgi veģetācijas sabiedrību jeb GEST tipi, katram no tiem definēti atbilstoši siltumnīcefekta gāzu vērtējumi. Izstrādātā metodika ļauj novērtēt oglekļa dioksīda un metāna vērtības purvu biotopam, atsevišķai purva daļai vai visam purvu kompleksam. No tām iespējams aprēķināt no šo gāzu vērtībām izrietošo globālās sasilšanas potenciāla vērtību un atspoguļot to kartogrāfiskā formātā.

Siltumnīcefekta gāzu vērtību salīdzinājums starp šajā projektā iegūto rezultātu SEG kartēs un ar slēgto kameru metodi iegūto SEG datu mērījumiem punktā, kurš izcelts attēlā. Piemērs dabas lieguma “Augstroze” purvu teritorijai. Saīsinājumi: CO2 – oglekļa dioksīds; CH4 – metāns; GSP – globālās sasilšanas potenciāls. Attēls: Vides risinājumu institūts.

Paralēli metodikas izstrādei, pētnieki vērtēja dažādas purvu biotopiem piemērotākās un plašāk pielietotās SEG mērīšanas metodes. Apkopotas priekšrocības, trūkumi un specifikas slēgto kameru, Eddi kovariances gāzu apmaiņas mērīšanas un citām metodēm.

Caurspīdīga kamera, ar kuru tiek veikti siltumnīcefekta gāzu mērījumi LIFE “Peat Restore” projekta vietās Vācijā un Polijā. Attēls: Māra Pakalne.

2019. gada 8. augustā Vides risinājumu institūts rīkoja semināru “Siltumnīcefekta gāzu novērtēšanas metodes purvos un citās ekosistēmās”. Tā ietvaros pētnieki, attālās izpētes profesionāļi un ministriju eksperti iepazinās ar SEG novērtēšanas aktualitātēm, metodēm un praksēm Latvijas purvu, mežu un lauksaimniecības zemju ekosistēmās. Semināru apmeklēja teju 40 interesenti, lai diskutētu par SEG mērījumu nozīmi valsts klimata politikā un veidotu vienotu izpratni, mērķus un pozīciju šo jautājumu risināšanā.

VRI pētnieki Jevgēņijs Fiļipovs un Rūta Abaja prezentē pētījumu seminārā “Siltumnīcefekta gāzu novērtēšanas metodes purvos un citās ekosistēmās”. Attēls: Vides risinājumu institūts.

Pētnieki apkopojuši seminārā un metodikas izstrādes procesā gūtās atziņas rekomendācijās, kas iesniegtas Dabas aizsardzības pārvaldei un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Klikšķini uz attēla un iepazīsties ar “Rekomendācijas siltumnīcefekta gāzu novērtēšanai purvos”.Jaunās SEG emisiju novērtēšanas metodes izstrādes procesā VRI pētnieki guvuši vērtīgas atziņas – nepieciešami GEST metodikas adaptācijas pētījumi, kas papildinātu esošos veģetācijas sabiedrību aprakstus ar Latvijas purviem raksturīgajiem augiem. Secināts, ka paralēli GEST novērtējumam nepieciešams veikt tiešos SEG mērījumus, lai pārbaudītu un precizētu siltumnīcefekta gāzu emisiju rādījumu atbilstoši Latvijā sastopamajiem GEST tipiem. Nākotnes pētījumi nodrošinātu ticamus un finansiālus, kā arī laika patēriņa ziņā ekonomiskus SEG monitoringa datus. Šādi dati ir būtiski raugoties nākotnē, kad pēc 2026. gada paredzama nepieciešamība starptautiski atskaitīties par cilvēka darbības ietekmēto mitrāju SEG emisiju apjomiem.

Pētījums veikt Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītā projekta  “Attālajā izpētē balstītas SEG monitoringa metodikas izstrāde purviem” Nr. 1-08/146/2018 ietvaros. Projektu īsteno Vides risinājumu institūts ar mērķi izstrādāt inovatīvu, finanšu un laika patēriņa ziņā efektīvu attālajā izpētē balstītu SEG emisiju novērtēšanas metodiku purvu biotopiem Latvijā.

Vairāk par VRI projektu iespējams uzzināt šeit.

Atpakaļ