Jaunumi

VRI pētniecība palīdz atjaunot Dvietes palienes pļavas

16.06.2015
 

 

Līdz ar Dvietes upes vēsturiskās gultnes atklāšanu, 2015.gadā noslēgušies Dvietes palienes atjaunošanas pasākumi. Jau šobrīd palienē dzirdamas griežu (Crex crex) balsis, pļavās ganās savvaļas zirgi un pavasara migrācijas laikā pulcējas tūkstošiem zosu.

25.maijā svinīgā ceremonijā tika atklāts Dvietes upes atjaunotais posms. Foto: I.Priedniece

Pļavu uzturēšanai Dvietes palienes dabas parkā ganās „Konik” savvaļas zirgi. Foto: E.Račinskis

Dvietes palienes pļavas vēsturiski bijis bagātīgs biotops, kurā patvērumu meklējušas tādas aizsargājamās putnu sugas kā grieze (Crex crex), ķikuts (Gallinago media), mazais ērglis (Aquila pomarina) u.c.. Līdz ar aktīvu meliorācijas grāvju ierīkošanu, upes taisnošanu un dažādām citām cilvēka saimnieciskās darbības aktivitātēm 20.gadsimtā, dabiskās palieņu pļavas daudzviet degradējušās, aizaugušas ar krūmiem un kļuvušas nepiemērotas vērtīgākajām putnu un augu sugām.

Palu laikā Dvietes palieni iemīļojuši arī ziemeļu gulbji (Cygnus cygnus). Foto: E.Račinskis

2010.gadā grupa aktīvistu, kuriem rūp Dvietes palienes un tajā dzīvojošo sugu nākotne (Vides risinājumu institūts (VRI), Latvijas Dabas fonds, ARK Nature, Ilūkstes novada dome, ELM Media un Latvijas vides aizsardzības fonds), uzsāka vairākus Dvietes palienes biotopa atjaunošanas pasākumus.  Lai spētu veikt tādus atjaunošanas darbus, kā upes dabiskā tecējuma atjaunošana, palienes platību atjaunošana, noganīšanas ieviešana un griežu biotopa atjaunošana, bija nepieciešama vērienīga situācijas analīze. Tā ietvēra vēsturisko datu analīzi, lauka izpēti un aviācijā bāzētu attālās izpētes datu analīzi.

Pļavu noganīšanai un uzturēšanai Dvietes palienē ganās „Highlandes” savvaļas liellopi, kas atceļojuši no Nīderlandes. Foto: I.Priedniece

2015.gada ziemā atjaunots Dvietes upes dabiskais tecējums 2.1km posmā. Foto: E.Račinskis.

Viens no izteiktiem palieņu pļavu biotopa veselības stāvokļa indikatoriem ir grieze. Lai noteiktu griezes biotopa sastopamību Dvietes palienē, kā arī izmērītu sugas sastopamību, VRI analizēja attālās izpētes datus, kuri ievākti ar pasaules klases izpētes tehnoloģijām – lidmašīnā iemontētiem hiperspektrālajiem sensoriem, zemes virsmas lāzerskeneri un augstas izšķirtspējas RGB kameru. Pēc attālās izpētes datu analīzes VRI pētnieki noteica griezēm piemēroto biotopu atrašanās vietas un ekoloģisko stāvokli, kā arī identificēja vietas, kurās griezes varētu apmesties pēc atjaunošanas darbu veikšanas.

Dvietes palienē ligzdo Eiropā un Latvijā īpaši aizsargājama putnu suga – grieze (Crex crex). Foto: A.Auniņš

Griezei piemēroto biotopu karte (4 piemērotības klašu dalījumā) Dvietes palienes dabas parkam un tā apkārtnei. Attēls: VRI

Pēc piecu gadu atjaunošanas darbiem ne tikai grieze, bet arī melnais stārķis (Ciconia nigra), lielie baltie gārņi (Egretta alba), mazais ērglis (Aquila pomarina), ziemeļu gulbji (Cygnus cygnus), smilšu krupis (Epidalea calamita), sibīrijas skalbe (Iris sibirica), plankumainā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza incarnata) un citas Eiropā un Latvijā aizsargājamas sugas atradušas atpakaļceļu uz Dvietes palienes pļavām un ceram, ka apmetušās šeit uz palikšanu.

Sibīrijas skalbe (Iris sibirca) ir aizsargājama augu suga, kas sastopama tikai dažviet Latvijā, bet Dvietes palienei ļoti raksturīga suga. Foto: I.Priedniece.

Vairāk par Griezes biotopa modelēšanu

Atpakaļ