Jaunumi

VRI izstrādā inovatīvus risinājumus pavasara savvaļas ārstniecības un aromātisko augu audzēšanai un izmantošanai

15.10.2019
 

 

Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki, sadarbībā ar lauksaimniecības ekspertiem un bioloģisko saimniecību SIA “Field and Forest”, kā arī Latvijas Organiskās sintēzes institūtu uzsākuši inovatīvu 9 savvaļas pavasara ārstniecības un aromātisko augu bioloģiskas audzēšanas tehnoloģijas izstrādi.

Ziedoša smaržīgā madara. Attēls: VRI.

Jaunākās pasaules tirgus tendences uzrāda arvien pieaugošu pieprasījumu pēc komerciāli audzētiem aromātiskajiem un ārstniecības augiem. Latvijā savvaļā aug ārstniecības un aromātisko augu sugas ar augstu tirgus potenciālu un vienlaicīgi atšķirīgām bioloģiskajām īpašībām - gaiļbiksīte (Primula veris), smaržīgā madara (Galium odoratum), parastā zalktene (Daphne mezereum), parastā māllēpe (Tussilago farfara), pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis), parastā kreimene (Convallaria majalis), efeju sētložņa (Glechoma hederacea), lielā strutene (Chaledonium majus) un raspodiņš (Alchemilla spp.). Lai pētāmajām sugām atrastu jaunus pielietojumu veidus zinātnieku un lauksaimniecības ekspertu komanda izstrādā inovatīvas tehnoloģijas šo augu kultivēšanai bioloģiskos audzēšanas apstākļos potenciālai komerciālai izmantošanai medicīnā, kosmētikā un pārtikā.

Raspodiņš izmēģinājuma dārzos Priekuļu novadā. Attēls: VRI.

Lai izstrādātu Latvijas apstākļiem piemērotākās audzēšanas tehnoloģijas un pielietojumu veidus, pētnieki veica arī vēsturisko un esošo zināšanu izpēti par pavasara augu izmantošanu. 2019. gada vasaru pētnieki aizvadījuši etnobotānikas ekspedīcijās, kur intervēja vietējos iedzīvotājus par pētāmo pavasara augu izmantošanu. Pētnieki devās uz Rūjienas novadu (lauku teritorijās ārpus pilsētas – Vilpulkas, Ipiķu, Jeru un Lodes pagastos), kur intervēja 24 vietējos iedzīvotājus un Naukšēnu novadu (Naukšēnu un Ķoņu pagastos), kur veica intervijas 14 cilvēkiem. Kopumā ekspedīciju laikā intervēti 38 respondenti, kuri ir vecāki par 40 gadiem. No intervētajiem respondentiem 29 ir sievietes un 9 – vīrieši. Ekspedīciju rezultātā pētnieki ieguva jaunu un negaidītu informāciju. Piemēram, smaržīgā madara un efeju sētložņa aptaujātajiem respondentiem nebija pazīstama, bet minētajos novados visvairāk ikdienā lietots raspodiņš.

Lai novērtētu vietējo augu ģenētiskos resursus un to komerciālās audzēšanas riskus un iespējas, šajā sezonā pētnieki devās arī sēklu un augu daļu ievākšanas ekspedīcijās. Pēc tam veica to ķīmisko parametru analīzi. To augu sēklas, kas spēj izdīgt īsā laika periodā, uzreiz pēc ievākšanas tika izsētas izmēģinājumos Priekuļu novadā. Tām sugām, kurām izdīgšanas process ir ilgāks, pētnieki pētīs dažādas metodes sēklu diedzēšanas paātrināšanai.

Pēc diedzēšanas metožu izpētes nākošajā pavasarī tiks uzsākti izmēģinājumi, lai pētītu, kā šos augus audzēt bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Pētījums tiek veikts projekta Inovatīvi risinājumi pavasara savvaļas ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas tehnoloģijās un izmantošanā (Nr. 1.1.1.1/18/A/043) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF),  Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu šeit.

Atpakaļ