Jaunumi

Vides risinājumu institūts kopā ar starptautiskiem ekspertiem izstrādās rekomendācijas sabiedriskās zinātnes attīstīšanai Latvijā un Eiropā

03.06.2019
 

 

4. jūnijā Vides risinājumu institūts (VRI) Cēsīs pirmo reizi Baltijā uzņems 60 sabiedriskās zinātnes pētniekus un ekspertus no 24 valstīm, lai izstrādātu ieteikumus sabiedriskās zinātnes attīstībai Eiropā un iesaistītajās valstīs, tai skaitā Latvijā.

Sabiedriskā zinātne ir pētniecības prakse, kas notiek ar sabiedrības līdzdalību. Tās ietvaros sabiedrības pārstāvji, sadarbojoties ar zinātniekiem, sniedz nozīmīgu ieguldījumu dažādās pētniecības jomās. Viens no redzamākajiem piemēriem Latvijā ir dabas novērojumu platforma Dabasdati.lv, kurā ikviens ir aicināts dalīties savos novērojumos – ziņot par savvaļas augiem, dzīvniekiem un citiem organismiem. Šobrīd kopējais Dabasdati.lv novērojumu skaits pārsniedz 660 000.

Novērojumu skaits platformā ir ievērojams, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir gatavi iesaistīties un dot savu artavu pētniecībai. Tomēr Vides risinājumu institūta pētniece un sabiedriskās zinātnes pasākuma Cēsīs organizatore Baiba Prūse uzsver, ka sabiedriskās zinātnes potenciāls Latvijā vēl nebūt nav pilnvērtīgi izmantots. Ir dažādas sabiedrības un zinātnes sadarbības formas, kas vai nu nav vispār vai ir pavisam minimāli pielietotas.

VRI līdz šim ir uzsācis vairākas iniciatīvas. 2017. gadā institūta pētnieki aicināja iedzīvotājus ziņot par savvaļā sastopamo ārstniecības augu atradnēm Latvijā, lai ievāktu to sēklu paraugus un pētītu Latvijas ārstniecības augu genotipu potenciālu bioloģiskās lauksaimniecības vajadzībām. Šobrīd VRI uzsācis sadarbību ar vairākām skolām, iesaistot vairāk nekā 200 skolēnus augšņu izpētē. Augsnes pētījumu rezultāti nodrošinās informācijas bāzi ilgtspējīgai dabisko pļavu apsaimniekošanai. Savukārt vēl līdz 30. jūnijam ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts ziņot institūtam par 9 pavasara augu sugu (Smaržīgā madara, Gaiļbiksīte, Efeju sētložņa, Lielā strutene, Parastā kreimene, Parastā zalktene, Pļavas silpurene, Raspodiņš, Parastā māllēpe) atradnēm Vidzemē un Latgalē. Ziņošanu iespējams veikt platformā Dabasdati.lv.

“Sabiedriskā zinātne ir ne vien vērtīgs datu ievākšanas resurss, kas atvieglo pētnieku darbu, bet tas arīdzan izglīto dažādas sabiedrības grupas par zinātnes procesiem un to lietderību iedzīvotāju ikdienas uzlabošanai”, norāda B.Prūse. Uz vaicājumu par to, kur šī sadarbība starp sabiedrību un zinātniekiem būtu visnepieciešamākā, B.Prūse atbild, ka klimata pārmaiņu rezultātā burtiski visa pasaule atrodamies uz ļoti plāna ledus, līdz ar to tikai ar dažādu jomu speciālistu, pētnieku un sabiedrības grupu pārstāvju līdzdalību varēsim rast risinājumus kompleksajām vides problēmām, kas mūs sagaida turpmākajos gados. 

Sabiedriskās zinātnes pasākums Cēsīs norisināsies Starptautiskās sadarbības programmas zinātnes un tehnoloģiju jomā COST akcijas “Sabiedriskā zinātne radošuma, zinātniskās pieejas un inovāciju attīstībai Eiropā” ietvaros. Tajā apvienojušies zinātnieki, pētnieki un profesionāļi no visas Eiropas ar vienotu mērķi – apvienot kompetences zinātnes, izglītības un sabiedriskās līdzdalības jomās, lai veidotu jaunas sabiedriskajā zinātnē bāzētas sociālās inovācijas.  

Atpakaļ