Jaunumi

Noslēdzas pirmais ārstniecības augu izpētes gads

13.12.2017
 

 

Viena no SIA “Field and Forest” un Vides risinājumu institūta 2017.gada nozīmīgākajām pētniecības aktivitātēm bija medicīnisko un ārstniecības augu (Medicinal and Aromatic Plants – MAP) ģenētisko resursu ievākšana gan no Latvijā pieejamajiem dabas resursiem, gan ārzemju MAP sēklu audzētājiem un Gēnu bankām. Pētnieku aktivitātēm ar lielu interesi sekoja līdzi ne tikai MAP jomas pārstāvji, bet arī mediji un plašāka sabiedrība.

Pienene Dobeles apkārtnē, kuras ģenētiskais materiāls ievākts 2017.gada maijā. Foto: A.Kronberga

No 2017.gada maija līdz pat novembrim pētnieki veica ārstnieciskā baldriāna (Valeriana officinalis L.), ārstniecības kumelītes (Matricaria recutita), šaurlapu ehinācijas (Echinacea angustifolia), ārstniecības pienenes (Taraxacum officinale) un kērveles (Saposhnikovia divaricate) ģenētisko resursu paraugu ievākšanu. Ņemot vērā katras sugas izplatību, to paraugu ievākšana norisinājās atšķirīgi. Sugām, kas nav raksturīgas Latvijas ekosistēmai – šaurlapu ehinācijai un kērvelei, pētnieki paraugus atlasīja un ievāca no ārvalstīs pieejamajiem resursiem. Latvijas ekosistēmai atbilstošo sugu – ārstniecības pienenes un ārstnieciskā baldriāna, gēnus pētnieki ievāca ekspedīcijās visā Latvijā. Lai varētu salīdzināt Latvijā augošo MAP īpašības ar ārzemēs pieejamajiem resursiem, minēto sugu gēnu paraugus ievāca arī ārpus Latvijas.

Kopumā ekspedīcijās Latvijas teritorijā ievākti 15 savvaļas baldriāna paraugi. Attālums starp paraugu ievākšanas vietām svārstījās no 35 līdz 93 km. Atradņu vietas atšķīrās ar to augsnes parametriem, klimatiskajiem apstākļiem, kā arī augstumu virs jūras līmeņa. Tā kā baldriānam raksturīga liela ģenētiskā daudzveidība, Cēsu apkārtnē pētnieki ievāca lielāku paraugu skaitu – kopumā 6 paraugi. Lai varētu novērtēt tuvu augošo populāciju ģenētiskās atšķirības, attālums starp baldriāna paraugu ievākšanas vietām Cēsu apkārtnē bija robežās no 3 līdz 18 km. Ievākšanas vietas ir savstarpēji izolētas un atšķiras ar to augsnes sastāvu, populācijas izolētību, augstumu virs jūras līmeņa.  No ārvalstu institūcijām (gēnu bankām, sēklu audzēšanas firmām) ievākti 14 baldriāna paraugi. To izcelsme – Vācija, Čehija, Zviedrija, Krievijas Federācija, Polija.

Latvijas teritorijā ievākti arī 13 savvaļas pieneņu paraugi, bet no ārvalstu gēnu bakām un sēklu kompānijām – četri. Tā kā vispopulārākais no šajā pētījumā iekļautajiem MAP ir kumelīte, visvairāk no ārvalstīm ievākti tieši kumelītes gēnu paraugi – kopumā 22 paraugi. To izcelsme – Vācija, Slovākija, Gruzija, Polija, Koreja. 13 Ehinācijas paraugi uz Latviju atceļoja no ASV, Čehijas, Polijas, Vācijas. Kērvele vairāk sastopama Austrumu valstu gēnu banku kolekcijās, līdz ar to četri paraugi atceļojuši no Mongolijas un Ķīnas.

Lai izvērtētu un salīdzinātu ievāktā ģenētiskā materiāla īpašības – ražīgumu, bioķīmisko kvalitāti, ģenētisko daudzveidību, piemērotību Latvijas klimata īpatnībām, kā arī noteiktu katrai sugai piemērotāko bioloģiskās lauksaimniecības audzēšanas tehnoloģiju, 2017.gada rudens sezonā pētnieki uzsāka speciāla eksperimentālā dārza izveidi. Drīzumā tajā plānots uzsākt ievākto paraugu stādu audzēšanu, lai jau agri pavasarī varētu veikt pirmos eksperimentus.

SIA “Field and Forest” un Vides risinājumu institūts izsaka lielu pateicību visiem, kas sniedza informāciju par Latvijā sastopamajām atradnēm un apstiprina, ka ģenētisko resursu vākšana vēl turpināsies.

Pētījums tiek veikts Eiropas Reģionālās attīstības (ERAF) fonda atbalstītā projekta “Medicīnisko un aromātisko augu ģenētiskās daudzveidības palielināšana” Nr.1.1.1.1./16/A/307 ietvaros. To finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF),  Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu.

Atpakaļ