Jaunumi

Cēsīs aizvadīta pirmā Zero Waste diena

09.07.2019
 

 

Sestdien, 6. jūlijā Cēsīs aizvadīta pirmā Zero Waste diena, ko organizēja Vides risinājumu institūts kopā ar mākslas telpu MALA, Zaļo Brīvību, Cēsu pašvaldību un citiem partneriem. Tās mērķis bija pilsētā veicināt bezatkritumu dzīvesveidu, izglītot sabiedrību un iesaistīt pārmaiņu radīšanā.

Foto: Lauris Veļičko.

Visas dienas garumā norisinājās labošanas darbnīcas un diskusijas, kurās sanākušie Cēsu un Vidzemes reģiona iedzīvotāji iepazinās ar dažādiem Zero Waste aspektiem, kā arī diskutēja ar pašvaldības, Zero Waste kopienu pārstāvjiem un uzņēmējiem par bezatkritumu principu iedibināšanu Cēsīs. Sākumā Zero Waste Latvija pārstāve Dzintra Ozolniece iepazīstināja ar bezatkritumu dzīvesveida priekšnoteikumiem; par to, kāpēc Cēsis vēlas kļūt par Zero Waste pilsētu stāstīja Cēsu Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītājs Atis Egliņš-Eglītis; pēc tam ar Zero Waste pieredzi uzņēmējdarbībā dalījās mākslas telpas MALA vadītāja Kristīne Auniņa un veikala Ieber.lv vadītāja Agnese Gaidelione; Krišjānis Liepa stāstīja par Repair Cafe Rīga pieredzi un pauda vēlmi šādu praksi iedibināt arī Cēsīs; savukārt Signe Janelsiņa iepazīstināja ar Cēsu Tiešās pirkšanas kopienu un aicināja visus – kā uzņēmējus, tā iedzīvotājus, pievienoties šai kustībai. Lai palīdzētu Cēsīm uzsākt un iedibināt bezatkritumu darbības un principus, kas būtu jēgpilni pielietojami visiem pilsētas iemītniekiem, pēc diskusijām pasākuma dalībnieki bija aicināti piedalīties darba grupās. To ietvaros dalībnieki definēja vēlamās darbības ceļā uz Zero Waste pilsētas statusu – gan indivīda, gan organizāciju līmenī.

Foto: Lauris Veļičko.

Diskusiju ceļā Zero Waste dienas dalībnieki vienojās, ka pirmais solis ceļā uz bezatkritumu pilsētas statusu ir sabiedrības izglītošana. Par ļoti svarīgu atzina arī pieredzes apmaiņu. Piemēram, kā mājsaimniecībās gudri plānot pārtikas patēriņu un kā organizēt kompostēšanu mājas apstākļos, kā to darīt dzīvokļu namos.  Apzinoties, ka bezatkritumu principu ieviešanā “viens nav cīnītājs”, Cēsu pašvaldības pārstāvis A. Egliņš-Eglītis pauda pārliecību, ka bezatkritumu dzīvesveida veicināšanai būtu jāparādās valsts politiskajā dienaskārtībā, jo tieši pašvaldības un valsts iestādes, rādot piemēru, var veicināt paradumu maiņu plašākā mērogā. Cēsis līdz ar iniciatīvu “Tīri.Labi.” ir parādījusi gatavību  iedziļināties bezatkritumu pamatprincipos un ieviest tos pašvaldības, pilsētas tirgotāju un organizāciju, kā arī iedzīvotāju ikdienā, cerot, ka šim piemēram sekos arī citas Latvijas pilsētas. Pasākuma dalībnieki arī norādīja, ka iespējams sākt ar maziem soļiem un uzlabojumiem, kas ilgākā laikā noved pie plašākām pozitīvām pārmaiņām.

Foto: Lauris Veļičko.

Cēsu iedzīvotāja Ieva Ziediņa, kas piedalījās darba grupās, secināja: “lielākā problēma bezatkritumu dzīvesveida piekopšanai ir ikdienas steiga. Cilvēka dienas ritms ir tik steidzīgs, ka viņam nav laika piedomāt par to, ko viņš pērk, kā viņš pārvietojas un ko viņš var mainīt savās darbībās. Cilvēkiem galvā ir doma – “es jau viens pasauli mainīt nevaru”, bet ar kaut ko ir jāsāk! Panākumu atslēga ir pašiniciatīva, ir jāsāk ar izglītošanos un veicamo soļu izprašanu. Pēc tam jākļūst par vēstnesi savā darbavietā, mājā vai kvartālā. Ir jāuzņemas atbildība un jāiedvesmo apkārtējie darīt to pašu!”

Foto: Lauris Veļičko.

Ikviens Cēsu pilsētas iedzīvotājs un viesis ir aicināts iesaistīties iniciatīvā “Tīri.Labi.”, parakstot apņemšanos savā ikdienā ieviest bezatkritumu dzīvesveida pamatprincipus: http://www.zalabriviba.lv/tirilabi/

Foto: Lauris Veļičko.

Pasākuma laikā apmeklētāji piedalījās arī dažādās labošanas un atjaunošanas darbnīcās, kas saistītas ar mazāka patēriņa principu ievērošanu– neizmest, bet salabot. Velo meistars Gatis Kreicbergs sanākušajiem mācīja, kā pašiem salabot savus velosipēdus – nomainīt vai salāpīt saplīsušās kameras, ieeļļot ķēdi un veikt citus remonta darbus, lai velo kalpotu vēl daudzus gadus. Meistari no Repair Cafe Rīga sanākušajiem mācīja, kā ierindā atgriezt saplīsušas elektronikas preces. “Dzīvību” atguva gludekļi, lampas, radio aparāti un vēl daudzas citas lietas. Cēsu šūšanas meistare Madara Rieksta parūpējās par to, lai šķietami izmetams apģērbs nenonāktu atkritumos, bet atgrieztos skapī. Pasaules Dabas Fonda Vides izglītības speciāliste Elīna Pekšēna pašiem mazākajiem apmeklētājiem iemācīja, kā no nevajadzīgiem T-krekliem gatavot auduma tašiņas un rotaļlietas. Pasākuma laikā norisinājās arī maiņas tirdziņš, kurā vietējie iedzīvotāji sanesa grāmatas, rotaļlietas, saimniecības piederumus, traukus, mākslas darbus un augus, kuriem paši pielietojumu vairs ikdienā neatrod. Ilgi uz vietas nekas nestāvēja, jo tas, kas vienam nederīgs, otram izradījās sen kārots!

Foto: Lauris Veļičko.

PASĀKUMU ORGANIZĒ:

- projekts WasteArt

- Vides risinājumu institūts

- Mākslas telpa Mala

- Zaļā brīvība

- Tīri.Labi

Pasākums tapa, apvienojot spēkus 3 iniciatīvām: Zāļās Brīvības un Cēsu pašvaldības sadarbības iniciatīva “Tīri.Labi.”; mākslas telpas Mala iniciatīva “Zero Waste diena”, kuru atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži; Vides risinājumu institūta vadītais projekts “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt) Nr. Est-Lat 65. WasteArt finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas Interreg V-A ietvaros, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), projekta WasteArt partneri.

Projektu WasteArt īsteno Vides risinājumu institūts sadarbībā ar sešām partneru organizācijām no Latvijas un Igaunijas. Tā galvenais mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību atkritumu daudzumam, kas katru dienu tiek saražots, kā arī veicinātu izpratni par atkritumu samazināšanas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējām.

WasteArt ietvaros tapusi arī starptautiska mākslas izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta”, kas vēl līdz 28. jūlijam apskatāma Zinātnes un mākslas centrā Brūzis no ceturtdienas līdz svētdienai, plkst. 12.00 – 19.00.

Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Vides risinājumu institūts (VRI) ir starptautiska pētniecības, attīstības un inovāciju organizācija. Tajā apvienojušies dažādu nozaru eksperti un speciālisti, kas, pielietojot jaunākās tehnoloģijas un zināšanas, izstrādā risinājumus ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītiem izaicinājumiem. 

Atpakaļ